Teksts: Rīga, 19.febr., LETA. Vienotā spēka patenta ieviešana nemazinās nacionālās patentēšanas procedūras nozīmi, par Vienotas patentu tiesas izveides nolīgumu efektīvākas un lētākas patenta piešķiršanas un aizsardzības sistēmas ieviešanai norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Līga Ādamsone, izsakoties par nacionālās patentēšanas procedūru, Bordāns ir norādījis - iesniedzot nacionālo pieteikumu, pieteicējam būs iespējams jau iepriekš uzzināt izgudrojuma vērtību un izstrādāt stratēģiju turpmākai aizsardzībai Eiropā un citur pasaulē.
Tādējādi Latvijā nacionālais patents būs līdzvērtīgs vienotā spēka patentam.
Tāpat ministrs, izvērtējot Eiropas Savienības (ES) patentu sistēmas attīstību, saskata, ka Latvijā nacionālā patenta aizsargātāja - Patentu valde - tuvākajā laikā varētu paplašināt savu kompetenci, līdztekus rūpnieciskā īpašuma tiesībām rūpējoties arī par autortiesību aizsardzību, ar iespēju tuvākajā nākotnē pārtapt par Intelektuālā īpašuma biroju, tādējādi nodrošinot vienotu tiesību politikas virzību šajā nozarē.
Pēc ministra domām, intelektuālais īpašums ir vērtība, kas var vairot uzņēmēju peļņu un veicināt uzņēmuma attīstību.
LETA jau ziņoja, ka Bordāns šodien Briselē paraksta Vienotas patentu tiesas izveides nolīgumu. Kā norādīts TM sagatavotajā ziņojumā, jau desmit gadus ES līmenī norisinājās darbs, lai izveidotu šādu vienotu, efektīvu un lētāku patenta piešķiršanas un aizsardzības sistēmu. Tādā veidā iespējas saņemt patentu būs arī tiem uzņēmumiem, kam tas iepriekš finansiālu iemeslu dēļ nebija iespējams.
Vienotās patentu sistēmas elementi ir ES patents, ES patenta tulkošana un vienota patentu tiesvedības sistēma. Iepriekš 2011.gadā 25 ES dalībvalstis atbalstīja ciešākas sadarbības izveidi ES patenta un tā tulkošanas kārtības izstrādei.
Vienotais patents automātiski būs spēkā visās 25 ciešākas sadarbības mehānisma dalībvalstīs. Pašlaik Eiropas patents ir jāapstiprina katrā valstī atsevišķi, ievērojot tās nacionālā tiesiskā regulējuma prasības, tostarp arī tulkošanas prasības, kas nav ekonomiski izdevīgi, norādīts ziņojumā.
Ar vienotā patenta izveidi 25 dalībvalstis aptveroša Eiropas patenta izmaksas nepārsniegtu aptuveni 6200 eiro (4340 latus), un to tulkošanas izmaksas veidotu aptuveni tikai 10% no šīs summas.
Tāpat, lai nodrošinātu vienotās patentaizsardzības mērķi, nepieciešams izveidot tiesu, kura būtu kompetenta izskatīt strīdus, kas izriet no vienotās patentaizsardzības sistēmas. Tiesa tiek plānota kā specializēta patentu tiesa, kuras spriedumiem būs spēks visās Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma dalībvalstu teritorijās.
Katra dalībvalsts varēs veidot tiesas vietējo nodaļu, savukārt Latvijā to nav paredzēts darīt, jo nav prognozējams pietiekams daudzums lietu. Tāpat būs iespēja izveidot reģionālo nodaļu atbilstoši Vienotās patentu tiesas statūtiem divu vai vairāku dalībvalstu vajadzībām pēc to lūguma. Latvija var apsvērt reģionālās nodaļas veidošanu šeit.
Ņemot vērā, ka tikai pēc Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanas var tikt uzsāktas aktivitātes tiesas izveidošanai, kā arī sarunas par reģionālās nodaļas veidošanu, nepieciešams parakstīt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu.
Savukārt likums, ar kuru Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu apstiprina, kā arī citi nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiks virzīti pēc lēmuma par Latvijas dalību reģionālajā nodaļā pieņemšanas.