Teksts:
Jelgava, 28.okt., LETA. Vienlaikus ar furfurola (sēnalu eļļas) rūpnīcas plāniem Jelgavā SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" plāno veidot līdzīgu ražotni Dobeles novadā, paredzot pozitīvu nākotni šīs ķīmiskās rūpniecības izejvielas ražošanai Eiropā.

SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" valdes loceklis Ilmārs Krūms aģentūrai LETA pastāstīja, ka Jelgavā iecerētās ražotnes jauda varētu būt 3000 tonnu furfurola gadā, bet pieprasījums jau esot pēc 10 000 tonnu gadā, tāpēc uzņēmums strādā pie divu vai trīs ražotņu izveides iecerēm, bet patlaban tiek izskatīta divu furfurola rūpnīcu būvēšana - Jelgavā, Slokas ielā 7, kas ir industriālās apbūves teritorijā blakus Jelgavas lidlaukam, un Dobeles novadā, kur potenciālā ražotnes vieta vēl tiek nolūkota, un viena no iespējamām vietām tiek izskatīta saimniecības "Kalna Oši" teritorijā Dobeles pagasta Aizstrautniekos.

Krūms skaidroja, ka patlaban Eiropas tirgum uz vietas Eiropā tiek saražoti tikai septiņi procenti no kopējā furfurola apjoma, tāpēc ir pieprasījums.

"Nesen pasaules mēroga konferencē Helsinkos, Somijā, tika atzīmēts, ka furfurols ir perspektīvākais nākotnes produkts, kam jākļūst par naftas produktu aizstājēju ķīmiskajā rūpniecībā. Vienkāršoti izsakoties, tas nozīmē, ka ar laiku furfurolu aizvien plašāk izmantos gan plastmasas, gan, piemēram, neilona ražošanā," skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Vienai rūpnīcai plānotās investīcijas tiekot lēstas aptuveni sešu miljonu latu apjomā.

Vienai no ražotnēm SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" organizējusi iepirkumu furfurola ražotnes tehnoloģisko iekārtu komplektam, kurā noskaidrots, ka šīs iekārtas par 3 949 758 latiem ir gatavs piegādāt Lielbritānijas uzņēmums "Tolegro LLP", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja paziņojums.

Krūms pastāstīja, ka furfurola ražošanas process, kurā izmanto sērskābi, tehnoloģiski nav bīstams, tāpat tas nerada nepatīkamas smakas apkārtnē, par ko varētu bažīties cilvēki no priekšstatiem par sērskābi un pagātnes rūpniecības trūkumiem. Perspektīvā sērskābi varot nomainīt arī citi katalizatori.

Furfurola ražotnēm Jelgavā un Dobeles novadā tiks veikts arī ietekmes uz vidi novērtējums, apstiprināja SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" vadītājs.

Viņš informēja, ka uzņēmuma līdzīpašnieks, furfurola ražošanas tehnoloģijas izstrādātājs un patentētājs akadēmiķis Nikolajs Vederņikovs ir izstājies no SIA "LFK", kas savulaik plānoja būvēt furfurola rūpnīcu Līvānos.

Līdz šim šī ideja nav īstenota, un Vederņikovs ir atteicies no Līvānu ieceres. Uzņēmums SIA "LFK" nav saistīts ar SIA "Furfurola eksporta sabiedrība", tāpēc par "LFK" nākotnes plāniem neesot ziņu.

Kā ziņots, vakar Jelgavas pilsētas dome nolēma iznomāt SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" zemesgabalu piecu hektāru platībā pilsētas nomalē furfurola ražotnes būvniecībai, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Debatējot par šo lēmumprojektu, opozīcijas deputāts Dainis Liepiņš (Reģionu alianse) iebilda, ka šis lēmumprojekts sagatavots ļoti ātri, un, viņaprāt, nav pieņemami nedēļas laikā lemt par šādu ķīmiskās rūpniecības jautājumu, detalizētāk nenoskaidrojot šādas ražotnes iespējamo ietekmi uz vidi un iedzīvotāju attieksmi pret to.

Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne deputātiem skaidroja, ka jebkurā gadījumā furfurola ražotnes projekts izies ietekmes uz vidi novērtējumu un citas procedūras, taču, lai veiktu šādas pārbaudes, uzņēmuma rīcībā ir formāli jābūt zemesgabalam, kur šādu ražotni būvēt.

Tāpat pašvaldība paļāvusies uz to, ka šī uzņēmuma projektu atbalsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Iznomāšanai paredzētais piecu hektāru zemesgabals atrodas nomalē un robežojas ar lidlauka teritoriju, un tas esot vairāk nekā puskilometru prom no tuvākajiem mājokļiem.

Zemesgabala atvēlēšana vēl nenozīmē atļauju būvēt ražotni, kuru uzņēmums saņems pēc visām pārbaudes procedūrām. Izveidojot šādu ražotni, pirmā gada laikā paredzēts nodarbināt ap 50 cilvēku, bet turpmākajos gados darbinieku skaits dubultosies līdz simtam, par projektu Skaidroja Škutāne.

Viņa informēja, ka furfurols ir ķīmiskās rūpniecības izejviela, kuru iegūst no augiem un koksnes. Furfurolu iegūst no salmiem, kukurūzas stublājiem, zāģu skaidām un līdzīgiem materiāliem, karsējot tos kopā ar koncentrētu sērskābi.

Furfurols ir koksnes pārstrādes produkts, kuru var izmantot kā naftas produktu aizstājēju ķīmiskajā rūpniecībā. Tas ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela, liecina SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" informācija.

Furfurolu var izmantot, ražojot smēreļļas, medicīnas preparātus, sintētiskus materiālus un citus izstrādājumus, aizstājot produktus, kas ražoti no naftas. Tehnoloģijas priekšrocība ir iegūt ķīmisku vielu, lietderīgi izmantojot to koksni un biomasu, kas tagad Latvijā sapūst vai tiek sadedzināta.

SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" ir Rīgas reģiona biznesa inkubatora uzņēmums, liecina pilnsabiedrības "Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators" dati, un uzņēmums reģistrēts 2010.gadā Ogres novadā.

Uzņēmuma līdzīpašnieks ir zinātnieks Nikolajs Vederņikovs, kurš konsultējis furfurola rūpnīcu projektēšanu Irānā un Ķīnā, bet tagad nolēmis šādu ražotni uzcelt arī Latvijā.

Nikolajs Vederņikovs ir Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) loceklis, kas iekļauts arī LZA Uzraudzības padomē. Viņš ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē, liecina LZA informācija.

Viņa vadībā un pēc viņa zinātniskajām idejām ir izstrādāta jauna tehnoloģija furfurola ražošanai no lapkoku koksnes un zemkopībā iegūto produktu atliekām - no augu valsts atjaunojamām izejvielām. Viņa tehnoloģija patentēta Francijā, Itālijā, Japānā, Vācijā un Zviedrijā, realizēta septiņās rūpnīcās ar gada peļņu seši miljoni ASV dolāru, licence pārdota Slovēnijā, izpildīti kontrakti ar Ungārijas un Somijas firmām.

Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības sākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70% no furfurola ieguves pasaulē, liecina LZA dati.

Pamatojoties uz viņa teoriju un pētījumu rezultātiem, pirmo reizi pasaules rūpnieciskajā praksē tika atrisināta un 1997.gadā rūpnieciski realizēta vienlaicīga furfurola un etanola ražošana no lapkoku koksnes.