Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Sadala naudu zinātnisko institūciju sakārtošanai Dienas Bizness 18.05.2015 Kristīne Stepiņa 17000
1. lappuse
11. lappuse
Teksts:
Teju 12 miljoni piešķirti 13 dažādām Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem-visiem, kas bija iesnieguši projektus Latvijas zinātnisko institūtu izcilības un institucionālo attīstību veicinošām darbībām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nodrošinājusi 11,87 milj. eiro piešķiršanu, kas ir 100% Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Proporcionāli visos projektos kopā plānotais zinātniskās izcilības attīstības atbalsta finansējums ir 4,46 milj. eiro, bet zinātnisko institūciju konsolidācijas atbalsta finansējums - 7,41 milj. eiro. DB jau vairākkārt vēstījis, ka starptautiskajā zinātnes izvērtējumā, ko organizēja Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts Latvijā, rezultāti nebija iepriecinoši. No 150 novērtētajiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolu struktūrvienībām par spēcīgiem starptautiskiem spēlētājiem tika atzītas 15 institūcijas, par spēcīgiem vietējiem spēlētājiem - 33. Savukārt 77 institūti saņēma novērtējumu - apmierinoši vietējie spēlētāji, bet 22 institūti tika atzīti par vājiem. Eksperti ieteica no labākajiem institūtiem veidot t.s. kristalizācijas centrus. Institūtiem, kuri tika novērtēti ar «3» vai «2» - tematiski apvienoties vai vājākos institūtus pievienot spēcīgākajiem. Institūcijas, kuras ieguvušas zemāko novērtējumu, - slēgt. IZM iniciēja Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu.
Pārveidos Aktivitātes mērķis - sniegt atbalstu zinātnisko institūciju strukturālo reformu īstenošanai, nodrošinot zinātnes ārējā novērtējuma rekomendāciju ieviešanu un sekmējot reorganizēto zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti, skaidro IZM. Apstiprinātajos projektos atbalsts ir plānots zinātnisko institūtu attīstības stratēģiju, pētniecības programmu un cilvēkresursu attīstības plānu izstrādei. Ieguldījumi ir plānoti sadarbības pilnveidei starp zinātniskajām institūcijām, augstskolām un darba devējiem. Projektu ietvaros plānots arī izstrādāt zinātnisko institūciju resursu vadības un rezultātu pārvaldības sistēmas, kā arī izstrādāt attīstības projektu sociāli ekonomiskos pamatojumus un būvdarbu tehnisko dokumentāciju. Projektus ierobežotā atlasē varēja iesniegt tikai tās Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās institūcijas, kuras zinātnes ārējā novērtējumā ir novērtētas ar «4» vai «5», kā arī augstskolas, kuru struktūrvienības zinātnes ārējā novērtējumā novērtētas ar «4» vai «5». Tāpat projektus iesniegt tika aicinātas universitātes, kuras apņēmās veikt zinātnisko institūciju reorganizāciju vai konsolidāciju.
Vētīs un auditēs Projekta specifiskais mērķis ir veikt septiņu LU zinātnisko institūtu reorganizāciju, samazinot to skaitu par piecām vienībām. Tādējādi tiks nodrošināta zinātnes ārējā novērtējuma rekomendāciju ieviešana, sekmēta zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāte, informē LU ERAF projekta Latvijas Universitātes irļstitucionālās kapacitātes attīstība vadītājs Ansis Grautiņš. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Universitāte (LU), bet sadarbības partneris ir tās aģentūra Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI). Tas ir piesaistīts kā projekta partneris, jo novērtēts ar «4» un kopā ar projekta iesniedzēju - LU - ir saņēmis IZM uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu. LU līdz šī gada beigām plāno veikt zinātniskās institūcijas (LU) funkciju un uzdevumu ārējo auditu, izstrādāt zinātnisko institūciju stratēģiju, veikt reorganizāciju, pilnveidot resursu vadības un rezultātu pārvaldības sistēmas, izvērtēt LU attīstības projektu sociāli ekonomisko pamatojumu u.c, uzskaita A.Grantiņš. Kopējais ERAF finansējuma apjoms ir 3,48 milj.eiro.
Koncentrēs vienuviet Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) piešķirto finansējumu plāno izlietot dažādām aktivitātēm ar mērķi veicināt zinātniskās izcilības attīstību, savukārt stāsta RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. Šobrīd notiek RTU Neorganiskās ķīmijas institūta pārvietošana no Salaspils uz RTU vienoto teritoriālo kompleksu Ķīpsalā, tostarp cilvēkresursu, tehniskā nodrošinājuma, telpu aprīko-ļama un materiālu pārcelšana. Sī procesa īstenošanai, ko paredzēts noslēgt šī gada laikā, plānots izlietot 30% no kopējā RTU piešķirtā finansējuma, kas ir 2,49 milj. eiro. T. Juhna informē, ka par ERAF piešķirtajiem līdzekļiem tiks izstrādāts jauns zinātnisko institūciju pārvaldības modelis, ar mērķi veicināt ilgtspējīgu zinātnes un pētniecības attīstību. Lai īstenotu šo mērķi, tiek plānota 40 institūtu iekļaušana deviņās RTU struktūrā esošajās fakultātēs, ieviešot resursu un rezultātu pārvaldības sistēmu. Tam tiks piesaistīts profesionāls konsultants un starptautisks zinātnieku padomnieku panelis. «Ir izstrādāta koncepcija Inženierzinātņu un vie-do tehnoloģiju centra izveidei Ķīpsalā, kura darbībā nākotnē iesaistīsies ietekmīgākās Latvijas zinātniskās institūcijas, ar mērķi veicināt tehnoloģiju iz- «Ir izstrādāta koncepcija Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra izveidei ICpsalā. Tā mērķis-veicināt tehnoloģiju izstrādi,» stāsta RTU zinātriu prorektors Tālis Juhna.
INFORMĀCIJA Atbalstīti 13 projekti strādi,» norāda T. Juhna. Šobrīd tiek izstrādāts šī centra skiču projekts. «Veicinot studiju un zinātnisko pētījumu starpdisciplinaritāti, esam paredzējuši izlietot daļu piešķirtā finansējuma RTU Dizaina fabrikas paplašināšanai, jo uzskatām, ka šādas prototipēšanas laboratorijas veiksmīgi īstenota darbība nodrošinās ilgtspējīgu inovacijų attīstību, kā arī izveidos uzticamu saikni ar industriju,» saka T. Juhna.
Kristīne Stepiņa AVOTS; IZM Rīgas Tehniskā universitāte 2,5 miljoni eiro Elektronikas un datorzinātņu institūts 219,6 tūkstoši eiro Latvijas Universitāte 3,5 miljoni eiro Rīgas Strādina universitāte 552,5 tūkstoši eiro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 408 tūkstoši eiro A/S Transporta un sakaru institūts 113 tūkstoši eiro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts B/OR A87,8 tūkstoši Daugavpils Universitāte 18A,7 tūkstoši eiro Latvijas Organiskās sintēzes institūts 1,01 miljons eiro Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts 263,3 tūkstoši eiro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 512,3 tūkstoši eiro Ventspils Augstskola 751,5 tūkstoši eiro Latvijas Lauksaimniecības universitāte 1,3 miljoni eiro VIEDOKLIS Varētu būt lielāks atbalsts Artjoms Borcovs, SIA Siluanols valdes priekšsēdētājs Farmācijas uzņēmumam Siluanols ir izveidojusies laba ^» sadarbība ar Latvijas Organisl<ās sintēzes institūta [OSI] ^ *^ zinātniekiem. Sadarbojamiesjau vairākus gadus, šogad plānojam veikt četrus pētījumus. Pirms kāda laika esam sadarbojušies arī ar Latvijas Universitātes un Rīgas Strādina universitātes institūtiem. Uzskatu, ka OSI ir ļoti augsta līmeņa zinātniskais institūts. Par to liecina arī fakts, ka šis institūts pērn bija vienīgais, kas saņēma visaugstāko starptautisko novērtējumu. Domāju, ka viens miljons eiro ir pārāk maza summa. OSI ir pelnījis daudz lielāku atbalstu, galvenokārt jaunu tehnoloģiju iegādē, lai varētu piedāvāt kvalitatīvus pētījumus Latvijas farmācijas kompānijām, lai tām nevajadzētu tos veikt ārvalstu zinātniskajos institūtos.