Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Ušakovs: ES galvaspilsētu mēriem ir bažas par kohēzijas politikas nākotni LETA 22.09.2017 7000
Teksts:
Rīga, 22.sept., LETA. Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēriem ir bažas par kohēzijas politikas nākotni, ES galvaspilsētu mēru samita preses konferencē sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Viņš norādīja, ka samita galvenais temats un karstākās diskusijas bija tieši par kohēzijas politiku. Viņaprāt, ja šis instruments tiks zaudēts, tas apdraudēs galvaspilsētu attīstību un ES kopumā.
Rīgas mērs skaidroja, ka arī samita laikā parakstītajā deklarācijā tiek pieprasīts, lai kohēzijas politika tiktu turpināta arī līdz 2027.gadam.
Tāpat Ušakovs uzsvēra, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot galvaspilsētās, tādēļ ir svarīgi, ka ES galvaspilsētu mēri piedalās ES nākotnes politikas veidošanā, bet Eiropas Komisija (EK) ņem vērā pilsētu pozīciju.
Savukārt EK Enerģētikas savienības viceprezidents Marošs Šefčovičs teica, ka, raugoties uz galvaspilsētu un ES nākotni, ir daudz izaicinājumu, un ir svarīgi, ka ir sāktas debates par nākamo ES budžetu un kohēzijas politiku. Viņš arī pateicās mēriem par atbildīgu politiku cīņā ar klimata pārmaiņām.
ES reģionālās politikas komisāre Korīna Krecu klātesošajiem apliecināja, ka parakstītā deklarācija ir pierādījums, ka galvaspilsētu mēri ir gatavi cīnīties ar izaicinājumiem.
Savukārt Ļubļjanas pilsētas vicemēre Tjaša Ficko uzsvēra samita nozīmību, norādot, ka katra galvaspilsēta ir unikāla, tomēr tajā pašā laikā tās saskaras ar vienādiem izaicinājumiem. "Mums vienam no otra ir jāmācas. Svarīgi, ka šādā samitā varam informēt EK par notiekošo mūsu pilsētās, un tajā pašā laikā uzzinām, kas notiek plašākā mērogā ES," teica Ficko, aicinot nākamgad visus doties uz Slovēniju, jo tieši Ļubļanā notiks nākamā gada ES galvaspilsētu mēru samits.
Jau ziņots, ka pirmo reizi ikgadējais ES galvaspilsētu mēru samits norisinās Austrumeiropā.
Samta atklāšanā ES reģionālās politikas komisāre aicināja pilsētas izmantot neizmantotās ES kohēzijas iespējas, minot piemēru, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju pilsētās zina, ka ceļš, pa kuru viņi brauc, ir tapis ar kohēzijas politikas palīdzību.
"Protams kohēzija nav vienīgais palīdzības rīks, bet tas ir labs un svarīgs rīks. Jāveido politika, kas samazina atšķirības starp dažādiem reģioniem, un mums nepieciešams vienoties par kohēzijas politikas konsolidēšanu nākamajam periodam. Ņemot vērā izaicinājumus Eiropā - drošību, migrāciju, Eiropas armijas izveidi un "Breksitu", būs ļoti grūti cīnīties par kohēzijas politiku," skaidroja Krecu.