Teksts:
Pedagogi dabūja torti. Bez putukrējuma rozītēm. Vai tikai bez tām? Vai tās pietiks visiem, lai apmierinātu izsalkumu?
Valdība vakar beidzot apstiprināja ilgi muļļāto jauno pedagogu algu reformu. Iepriekš valdība, izglītības ministri, pedagogu pārstāvji nevarēja rast kompromisu, arī šim mērķim piedāvātā nauda bija pārāk pieticīga un atgādināja maza ielāpiņa uzmešanu. Jāteic, ka arī šī reforma neaizlāpīs visus sistēmas caurumus.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), iepriekš tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedriem, kas iebilda pret virknes tās ieteikumu ignorēšanu, brīdināja, ka, «plēšoties par putukrējuma rozītēm uz tortes, varam otrdien pazaudēt torti».
Tortes izmaksas - 31,5 miljoni eiro nākamgad, no kuriem vēl 9,3 miljoni jāatrod. Apmēram puse iztrūkuma radies kompromisa rezultātā, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piekāpjoties jautājumā par internātskolu finansēšanas pārlikšanu jau nākamgad uz pašvaldību pleciem. Tik straujš pagrieziens nozīmētu vairāku internātskolu slēgšanu, kas nebūtu adekvāti laikā, kad vienlaikus skolu tīkla reformas ietvaros nāksies slēgt mazākas skolas un pašvaldību budžeti šim gadam jau saplānoti citādi. Bet šis jautājums tik un tā būs jārisina nākotnē, jo pagaidām šī iecere atlikta tikai uz gadu - lai neciestu bērni.
Vai bērni arī būs ieguvēji nule apstiprinātajā pedagogu algu reformā, vai tikai pedagogi? Uz to varam tikai cerēt, bet ne paļauties. Varam pieņemt, ka palielinātas vispārizglītojošo skolu pedagogu algas un apmaksātie ārpus stundu darbi liks pedagogiem strādāt ar lielāku atdevi, labāk sagatavoties stundām, palielinātais atalgojums un iespējas skolu direktoriem izmantot motivācijas fondu ļaus noturēt skolās labākos pedagogus, samazināta pedagogu atalgojuma lielā diference uzlabos arī mazo skolu izglītības kvalitāti... Tā var būt, bet - var arī nebūt. Jo palielinātajam atalgojumam nenāk līdzi kvalitatīvo rādītāju kritēriji, novērtēšanas prasības, pedagogu kvalifikācijas celšanas sistēma, pedagogus sagatavojošo augstskolu programmu analīze... Šie jautājumi diskusijās par algu apmēru ir noklīduši.
Pedagogu algas ir tikai neliela daļa no mehānisma, kas ietekmē izglītības sistēmas kvalitāti. Kā novērst nupat konstatētās skolu absolventu vājās zināšanas eksaktajās zinātnēs un lielās skolu kvalitātes atšķirības, kā sasniegt augstāku zināšanu līmeni, vienlaikus nodrošinot skolēnu neizdegšanu, vēlmi mācīties arī pēc skolas beigām, kā iet līdzi laikam un integrēt mācību saturā un metodikā mainīgās darba tirgus prasības un modernās tehnoloģijas? Pat pieņemot, ka vidusskolas sagatavos superabsolventus - vai viņi būs gatavi savas gaišās galvas likt uz mūsu augstākās izglītības altāra, kurā arī reformas pamestas pusratā un augstākā izglītība cieš no hroniska finansējuma trūkuma? Vai arī viņi dosies uz rietumvalstu augstskolām? Augstskolu pārstāvji jau pārmetuši, ka to akadēmiskā personāla algas netiek palielinātas un docentiem tās nereti būs zemākas nekā skolotājiem. Līdzīgi - pabērna lomā atkal palikuši pirmssskolas pedagogi, kuriem algas par likmi gan pacels, bet ne līdz skolu pedagogu līmenim, turklāt, kā pārs teigusi IZM, - atļaujot pašvaldībām ar tām spēlēties «pēc iespējām». Izglītības sistēma ir kā vesels organisms, nevar uztrenēt tikai rokas - ja klemmēs balsta aparāts, asinsrite un citas funkcijas, izcilības nesanāks.
Bet, protams, nespēja atrisināt visas problēmas vienlaikus vai ar reformu apmierināt visus tās subjektus nav iemesls nesākt tās risināt vispār. Tīri politiski pedagogu algu reformas nepalaišana iedzītu pēdējo nagliņu Vienotības zārkā un arī premjera Māra Kučinska valdības deklarācija un rīcības plāns, tāpat kā ZZS reitings, pamatīgi saļodzītos. Premjers te nospēlējis nozīmīgu lomu - pēc nespējas vienoties ar Šadurski, LIZDA aizskrēja sūdzēties premjeram, ar kuru daļā jautājumu rasts kompromiss, turklāt Kučinskis pateica «cieti» - nauda reformai būs! Politiski svarīgi valdībai ir izdabūt cauri vismaz šo sadaļu, tāpat kā nodzēst ugunsgrēkus veselības aprūpē. Vai ar putukrējuma rozītēm, vai bez tām, vai liesāku, veselīgāku pildījumu - pašlaik tai tas ir otršķirīgi. Cerību vieš solījums koriģēt reformas reālās izpausmes laika gaitā, jo vēl palikusi virkne problēmzonu pedagogu algu aprēķinā, klašu piepildījumā, interešu izglītības, mākslas, mūzikas un speciālās, profesionālās ievirzes programmu finansēšanā. Īstermiņā cerības vieš arī tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, ņemot vērā, ka daļu izglītības finansēšanas nastas valsts grasās pārnest uz pašvaldību pleciem. Bet kas būs pēc vēlēšanām? Kā virknē citu nozaru - trūkst ilgtermiņa plāna un skaidrības, kurp ejam.
Baiba Lulle/NRA.lv
Baiba Lulle