Teksts:
Jau sesto gadu pēc kārtas notikusi Latvijas lauksaimnieku un mežsaimnieku balsošana par labāko savas nozares kooperatīvu. Kā vēsta balso.llka.lv pieejamā informācija, aktivitāte bijusi visai liela - kopumā esot veikti 4299 balsojumi. Visvairāk vēlmi atbalstīt savu kooperatīvu izrādījuši vidzemnieki, nobalsojot 1413 reizes, viņiem sekojuši balsotāji no Latgales ar 1275 balsīm, teju divreiz mazāk kooperatīvu atbalstītāju bijis Zemgalē un Kurzemē - fiksētas attiecīgi 656 un 454 balsis.

Labākie lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi noteikti trijās grupās -lielo kooperatīvu grupā ar apgrozījumu no 1,5 milj. eiro un vairāk, vidējo kooperatīvu grupā - no 301 000 līdz 1,5 milj. eiro, mazo kooperatīvu grupā - ar apgrozījumu līdz 300 000 eiro.

Jau otro gadu kā vērtēšanas kritērijs izvirzīti arī kooperatīva ekonomiskie rādītāji, piemēram, kooperatīva neto apgrozījuma un biedru skaita pieaugums pret iepriekšējo saimniecisko gadu, kā arī kooperatīva iesniegtie vai jau uzsāktie projekti. Veiksmīgākais saņem balvu nominācijā Labākais kooperatīvs izaugsmi, ko nosaka nozares ekspertu žūrija.

Labāko kooperatīvu pasludināšana un apbalvošana notika 29. janvārī Bīriņu pilī.

Nozares kooperatīvi turpina investēt attīstībā

Lai gan ekonomiskā situācija lauksaimniecībā ir nestabila, nozares kooperatīvi aizvadītajā gadā ir turpinājuši investēt savu uzņēmumu paplašināšanā, jaunu produktu izstrādē un eksporta tirgu apzināšanā.

Lauksaimnieku kooperatīvu vadītāji atzīst, ka nekad nav ļaunuma bez labuma, jo apstākļi likuši pamatu jauniem izaicinājumiem un mērķiem. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece teic, ka kooperatīvam piederošais pārstrādes uzņēmums Jaunpils pienotava sācis produkcijas eksportu uz ES valstīm, īpaši Vāciju, kā ari uz ASV un bijušajām NVS valstīm. Turpinoties arī Ķīnas tirgus izpēte. Zemnieki esot sapratuši, ka

izmaksas jāpārrēķina vēl rūpīgāk vai arī jāpārorientējas uz citu nozari.

Arī LPKS Straupe pērn veikusi investīcijas 1,2 miljonu eiro apmērā, pabeidzot attīstības projektus pārstrādes procesu modernizācijai un uzlabošanai, paplašinot ražošanas un noliktavu telpu platības.

Ar atzīstamiem rezultātiem pērn strādājusi piensaimnieku LPKS Pienupīte -salīdzinājumā ar 2014. gadu vairāk nekā divas reizes audzis kooperatīva biedru skaits - no 61 līdz 131 - un par 55% palielinājies neto apgrozījums. Pienupītes biedru ģeogrāfija ir visai plaša - viņi strādā gan Jelgavas un Bauskas, gan Valmieras, Smiltenes un Raunas novados.

Savukārt LPKS Durbes grauds valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča stāsta, ka, paredzot graudu apjoma palielināšanos un vajadzību biedriem nodrošināt kvalitatīvāku un izdevīgāku pakalpojumu pieejamību, 2015. gadā sākts darbs pie vēl vienas graudu pirmapstrādes līnijas izveidošanas; šogad tas tikšot turpināts. Kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījums pērn audzis par 50%.

Par aktivitāti uzteicams ari graudaudzētā-ju kooperatīvs Kuziks, kas darbojas Krustpils, Jēkabpils un Salas novados. Lauku atbalsta dienestā iesniegts projekts Graudu kvalitātes noteikšanas precizitātes uzlabošana LPKS Kuziks ar mērķi iegādāties laboratorijas iekārtas graudaugu analīžu veikšanai.

Nopietnas investīcijas veicis viens no Latvijā lielākajiem graudaudzētāju kooperatīviem Latraps. Bauskā un Elejā veikta graudu pieņemšanas punktu rekonstrukcija, Jaunpagastā uzstādīti papildu graudu uzglabāšanas torņi, savukārt Aizkrauklē vienas sezonas laikā izveidota graudu pieņemšanas iespēja no pamatakmens līdz pirmajām reālajām graudu kravām.

Kooperatīvā sabiedrība VAKS 2015. gada nogalē pabeigusi graudu pieņemšanas kompleksu Gulbenē, realizējusi arī visus pārējos iesniegtos projektus un šajā kārtā plāno investīcijas par 3,3 milj. eiro.

Jāpiebilst, ka graudaudzētāju kooperatīvi Latraps un VAKS ir iesaistījušies arī piena nozares problēmu risināšanā, ne tikai iegādājoties piensaimnieku rūpnīcas SIA Latvijas piens kapitāldaļas, bet ari uzsākot piena piegādi šim uzņēmumam. Kopš 2015. gada novembra LPKS Latraps rūpnīcai pienu piegādā no vairāk nekā 20 zemnieku saimniecībām.

Indulis Jansons, LPKS VAKS un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs, ir pārliecināts: ja katrs graudu audzētājs veiktu investīcijas kooperatīvu attīstībā, tad jau pēc pāris gadiem ražas sezonā visus Latvijā izaudzētos graudus varētu pieņemt vietējie zemnieku kooperatīvi, tāpat kā tas šobrīd ir Zviedrijā, Dānijā un citās Rietumeiropas valstīs.

Dārzkopības un meža nozares kooperācijai vēl liels potenciāls

Arī dārzkopjiem aizvadītais gads nav bijis viegls. Daudzās Eiropas valstīs augļu un dārzeņu ražotāji ir pārorientējušies uz citām lauksaimniecības nozarēm, īpaši graudkopību. Tā kā Latvijā pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem ir stabils, tas nodrošinājis arī noturīgas cenas. Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa uzskata, ka kooperācija augļu un dārzeņu nozarē pērn bijusi veiksmīga, taču šajā nozarē būtu jādibinās jauniem kooperatīviem un jāveicina sadarbība šo kooperatīvu starpā. Tas pavēršot stabilākas un plašākas produkcijas uzglabāšanas un realizācijas iespējas. Veiksmīgs 2015. gads bijis, piemēram, kooperatīvam VTT-dārzi, kas neto apgrozījumu palielinājis par 34% un arī biedru skaitu teju divkāršojis. Kooperatīva darbības zona - Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Saldus, Tukuma, Dobeles un Jelgavas novads.

Savukārt meža kooperatīva L.V. Mežs vadītāja vietniece Aiga Smiltāne stāsta, ka joprojām ir daudz jāstrādā pie meža īpašnieku informēšanas un izglītošanas kooperācijas jomā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu 2015. gadā dinamisku attīstību uzrādījušas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mežsaimieks, L.V. Mežs un Vidzeme, kuru kopējais neto apgrozījums pieaudzis vairāk nekā divas reizes un sasniedzis aptuveni 1,5 milj. eiro. Piemēram, MPKS Mežsaimnieks, kas nominēts balvai Gada kooperatīvs izaugsmē, uzņēmuma darbības attīstībai strādā pie ELFLA pasākuma Ražotāju grupu un organizāciju izveide projekta. Neto apgrozījumu šī kooperatīvā sabiedrība pērn kāpinājusi par 467% (!), no 32 līdz 58 audzis arī biedru skaits. Arī L.V. Mežs savu biedru skaitu palielinājis vairāk nekā divkārt - no 31 biedra 2014. gadā līdz 69 biedriem 2015. gadā.

Katrā ziņā gan dārzkopības, gan mežsaimniecības kooperācijai vēl ir liels attīstības potenciāls.

Labākie lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi 2015

Gada kooperatīvs mazo kooperatīvu grupā - piensaimnieku LPKS Bites (saņēmis 670 balsis)

Gada kooperatīvs vidēji lielo kooperatīvu grupā - piensaimnieku LPKS Avots (saņēmis 866 balsis)

Gada kooperatīvs lielo kooperatīvu grupā - graudaudzētāju LPKS VAKS (saņēmis 649 balsis)

Gada kooperatīvs izaugsmē - MPKS Mežsaimnieks

Speciālbalva konkursā Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015 par 2015. gada investīcijām kooperatīva konkurētspējas paaugstināšanai

-LPKS Straupe un LPKS Daiva