Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Pārmaiņas briest arī koledžās Latvijas Avīze 15.02.2017 Ilze Kuzmina 56100
11. lappuse
Teksts:
Daļu valsts dibināto koledžu varētu pievienot augstskolām, citas - pārveidot par tehnikumiem

Šā gada laikā Izglītības un zinātnes mmistrija (IZM) vērtēs, kā tālāk attīstīt koledžas. Tajās var iegūt 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību, taču realitātē lielākā daļa šajās koledžās izglītojamo iegūst tikai profesionālo izglītību. Vienlaikus koledža ir augstākās izglītības institūcija, tāpēc, skaitot, cik tad Latvijā ir augstskolu, bieži vien klāt pieskaita ari tās. Kopumā valstī ir 17 valsts un deviņas privātās koledžas.

Šobrīd ministrija strādā pie koncepcijas koledžu stratēģiskai attīstībai - pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Šā gada laikā jāizvērtē visas augstākās izglītības sistēmas teritoriālās konsolidācijas iespējas. Attiecībā uz koledžām jāizlemj, ko darīt: vai tās jāturpina integrēt augstskolās vai, tieši

pretēji, tām jākļūst par profesionālās izglītības iestādēm. Pagaidām nav nolemts, vai esošās koledžas varētu pārtapt, piemēram, par tehnikumiem vai tās tiktu pievienotas kādai jau pastāvošai profesionālās izglītības iestādei. Katrā ziņā šobrīd koledžas, A. Kiopas ieskatā, ir "hibrīdiestādes". Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats iebilda, ka profesionālās izglītības programmām koledžā ir sava jēga, jo topošais speciālists var vispirms apgūt profesionālo izglītību, bet pēc tam turpināt izglītošanos koledžas programmā.

Savukārt attiecībā uz koledžu pievienošanu augstskolām daži soļi sperti jau iepriekšējos gados. Piemēram, Latvijas Kultūras koledžu pievienoja Kultūras akadēmijai, bet Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu -Banku augstskolai. Savukārt daudzas augstskolas, tostarp universitātes, jau ir izveidojušas savas koledžu līmeņa programmas. A. Kiopa solīja, ka katras koledžas

gadījumā "būs individualized risinājumi, ņemot vērā nozaru ekspertu padomju viedokli". Tātad nebūs tā, ka visas koledžas reorganizēs pēc "vienas receptes". Svarīgi esot panākt, lai koledžas studentos attīsta tieši tās kompetences, kas nepieciešamas inovatīvai tautsaimniecībai. Inovatīvas studiju metodes koledžām gan nav viegli attīstīt, jo to modernizācijā Eiropas struktūrfondu finansējums atšķirībā no pārējām augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm līdz šim nav ieguldīts. Nu gan starp koledžām sadalīti

14 miljoni eiro, taču, tā kā nolemts modernizēt tikai eksaktās studiju programmas, lauvas tiesu šīs naudas saņems divas koledžas: Rīgas Tehniskā koledža un Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža.

Nojaušams, ka pret būtiskām pārmaiņām koledžās varētu iebilst Augstākās izglītības padome. Tās priekšsēdētājs Jānis Vētra komisijas sēdē uzsvēra: "Industrija ļoti pieprasa tieši koledžu absolventus. Koledžu izglītība ir nepieciešama, tāpēc koledžas jāattīsta tieši kā pastāvīgas institūcijas."

Kļūt par tehnikumu

vai "precēties" ar universitāti?

Rita Pole, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas direktore:

"Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka koledžām ir nepieciešamas pārmaiņas. Vismaz mūsu koledžai ir grūti piepildīt tās studiju vietas, kam valsts atvēl finansējumu. Pilsētā šobrīd ir trīs dažādu augstskolu filiāles, ar ko mums grūti konkurēt. Man šķiet nepareizi ieguldīt tik daudz resursu, cenšoties piesaistīt studentus, cīnoties par studiju daļas pastāvēšanu, ja mēs šos resursus varētu ieguldīt, lai attīstītu profesionālās izglītības programmas, pēc kurām ir pietiekams pieprasījums. Šobrīd mēs turpinām attīstīt arī koledžu programmas, tomēr nākotnē gan pilsētas, gan tautsaimniecības attīstības dēļ gribētu kļūt par spēcīgu tehnikumu - profesionālās izglītības kompetences centru, kurā varētu attīstīt arī īsās profesionālās programmas vidusskolu absolventiem, kā arī mūžizglītības programmas pieaugušajiem."

Juris Bozovičs, Malnavas koledžas direktors: "Man šobrīd grūti spriest par to, kā koledžas attīstīsies, jo par IZM plāniem ir maz informācijas. Savā stratēģijā esam ierakstījuši, kā sadarbosimies, kādas programmas un kā attīstīsim, bet tur nav nekā par koledžas statusa maiņu.

Es uzskatu, ka mums noteikti jāsaglabā 1. līmeņa augstākās izglītības programmas. Jā, studentu mums nav daudz, daudz vairāk ir audzēkņu profesionālās izglītības programmās. Taču studentu mums ir tik, cik ir valsts piešķirto studiju vietu, vairāk nemaz nevarētu "paņemt". Ir arī maksas studenti neklātienes grupās. Studiju programmas nedublējas. Piemēram, 1, līmeņa augstākās izglītības programma "Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā" mums ir vienīgajiem Latvijā. Savukārt programma "Autotransports" apgūstama vēl tikai Rīgas tehniskajā koledžā. Darba tirgū koledžas programmu absolventi ir ļoti pieprasīti. Tomēr saprotu, ka kādām pārmaiņām jābūt, jo studentu skaits samazinās. Man ir svarīgi, lai Malnavā varētu mācīties gan profesionālās izglītības, gan koledžas līmeņa programmās. Tas, vai esam patstāvīga iestāde, vai man joprojām ir mans krēsls, nav tik būtiski. Ja vajadzēs ar kādu apvienoties, precinieku mums netrūks - sadarboties varētu gan ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, gan Daugavpils Universitāti, gan Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju."

Vēl Latvijā ir

- viena Labklājības ministrijas paspārnē esoša koledža: Sociālās integrācijas valsts aģentūra;

- trīs Iekšlietu ministrijas koledžas: Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža;

- piecas augstskolām jau pievienotas koledžas: Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža un P. Strādina Medicīnas koledža, Rīgas Strādina universitātes Sarkana Krusta medicīnas koledža.

Vairāk mācās nekā studē: studentu un profesionālās izglītības audzēkņu skaits IZM pakļautībā esošajās koledžas

Koledža Studentu skaits no tiem par maksu Audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs
Liepājas Jūrniecības koledža 786 692 290
Rīgas Tehniskā koledža 702 105 1059
Rīgas 1. Medicīnas koledža 580 68 553
Rīgas Celtniecības koledža 478 176 418
Malnavas koledža 312 114 737
Daugavpils Medicīnas koledža 214 0 85
Jēkabpils Agrobiznesa koledža 167 53 293
Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža 83 5 128