Teksts:
Jelgava, 25.okt., LETA. Jelgavas pilsētas dome šodien nolēma iznomāt SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" zemesgabalu piecu hektāru platībā pilsētas nomalē furfurola ražotnes būvniecībai, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Debatējot par šo lēmumprojektu, opozīcijas deputāts Dainis Liepiņš (Reģionu alianse) iebilda, ka šis lēmumprojekts sagatavots ļoti ātri, un, viņaprāt, nav pieņemami nedēļas laikā lemt par šādu ķīmiskās rūpniecības jautājumu, detalizētāk nenoskaidrojot šādas ražotnes iespējamo ietekmi uz vidi un iedzīvotāju attieksmi pret to.

Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne deputātiem skaidroja, ka jebkurā gadījumā furfurola ražotnes projekts izies ietekmes uz vidi novērtējumu un citas procedūras, taču, lai veiktu šādas pārbaudes, uzņēmuma rīcībā ir formāli jābūt zemesgabalam, kur šādu ražotni būvēt.

Tāpat pašvaldība paļāvusies uz to, ka šī uzņēmuma projektu atbalsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Iznomāšanai paredzētais piecu hektāru zemesgabals atrodas nomalē un robežojas ar lidlauka teritoriju, un tas esot vairāk nekā puskilometru prom no tuvākajiem mājokļiem.

Zemesgabala atvēlēšana vēl nenozīmē atļauju būvēt ražotni, kuru uzņēmums saņems pēc visām pārbaudes procedūrām. Izveidojot šādu ražotni, pirmā gada laikā paredzēts nodarbināt ap 50 cilvēku, bet turpmākajos gados darbinieku skaits dubultosies līdz simtam, par projektu Skaidroja Škutāne.

Viņa informēja, ka furfurols ir ķīmiskās rūpniecības izejviela, kuru iegūst no augiem un koksnes. Furfurolu iegūst no salmiem, kukurūzas stublājiem, zāģu skaidām un līdzīgiem materiāliem, karsējot tos kopā ar koncentrētu sērskābi.

Furfurols ir koksnes pārstrādes produkts, kuru var izmantot kā naftas produktu aizstājēju ķīmiskajā rūpniecībā. Furfurols tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē "sēnalu eļļa", jo pirmoreiz to ieguva no sēnalām. Tas ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela, liecina SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" informācija.

Furfurolu var izmantot, ražojot smēreļļas, medicīnas preparātus, sintētiskus materiālus un citus izstrādājumus, aizstājot produktus, kas ražoti no naftas. Tehnoloģijas priekšrocība ir iegūt ķīmiska vielu, lietderīgi izmantojot to koksni un biomasu, kas tagad Latvijā sapūst vai tiek sadedzināta.

SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" ir Rīgas reģiona biznesa inkubatora uzņēmums, liecina pilnsabiedrības "Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators" dati, un uzņēmums reģistrēts 2010.gadā Ogres novadā.

Uzņēmuma līdzīpašnieks ir zinātnieks Nikolajs Vederņikovs, kurš konsultējis furfurola rūpnīcu projektēšanu Irānā un Ķīnā, bet tagad nolēmis šādu ražotni uzcelt arī Latvijā.

Nikolajs Vederņikovs ir Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) loceklis, kas iekļauts arī LZA Uzraudzības padomē. Viņš ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē, liecina LZA informācija.

Līdz Vederņikova izgudrojumam furfurola iznākums rūpnieciskos apstākļos nepārsniedza 55% no teorētiski iespējamā un nebija arī iespējams tālāk ķīmiski pārstrādāt izejvielas atlikumu. Latvijas zinātnieks atrisināja abas šīs problēmas, kas iepriekš pat teorētiski tika uzskatīts par neiespējamu.

Viņa vadībā un pēc viņa zinātniskajām idejām ir izstrādāta jauna tehnoloģija furfurola ražošanai no lapkoku koksnes un zemkopībā iegūto produktu atliekām – no augu valsts atjaunojamām izejvielām. Viņa tehnoloģija patentēta Francijā, Itālijā, Japānā, Vācijā un Zviedrijā, realizēta septiņās rūpnīcās ar gada peļņu seši miljoni ASV dolāru, licence pārdota Slovēnijā, izpildīti kontrakti ar Ungārijas un Somijas firmām.

Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70% no furfurola ieguves pasaulē, liecina LZA dati.

Pamatojoties uz viņa teoriju un pētījumu rezultātiem pirmo reizi pasaules rūpnieciskajā praksē tika atrisināta un 1997.gadā rūpnieciski realizēta vienlaicīga furfurola un etanola ražošana no lapkoku koksnes.

Par patentētiem izgudrojumiem koksnes ķīmijas jomā un īpaši par jaunu furfurola ražošanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, SIA "Furfurola eksporta sabiedrība" līdzīpašniekam ir piešķirta augsti godātā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) balva un Zelta medaļa "Izcils izgudrotājs" (Outstanding Inventor).

Kā ziņots, 2009.gadā cits Vederņikova uzņēmums, SIA "LFK", savulaik meklēja investorus, kas būtu gatavi investēt jaunas furfurola rūpnīcas izveidē Līvānos. Paredzēts, ka rūpnīcā tiks saražoti 5000 tonnu furfurola gadā. Vienlaikus plānots ražot arī siltumenerģiju, etiķskābi un citus blakusproduktus.

"LFK" vadītājs Krists Baumanis stāstīja, ka, lai sāktu jaunas rūpniecības celtniecību un produkcijas eksportu, ir nepieciešamas 10,5 miljonu latu investīcijas. Uzņēmēji iepriekš skaidroja, ka šāds bizness tiek mērķēts uz eksportu Eiropas Savienības (ES) tirgū, kur patlaban konkurence furfurola ražošanā nav liela - kopumā ir tikai trīs rūpnīcas Austrijā, Slovēnijā un Spānijā, kas saražo tikai 2% no kopējā pasaules patēriņa.

Furfurola ražošanas lielvalsts ir Ķīna, tomēr Latvijas uzņēmēji paredz, ka vidējā termiņā spēs iekarot 5% no Eiropas tirgus. "LFK" īpašnieki pauda, ka, salīdzinot ar konkurentiem, Latvijā ražotā furfurola konkurētspēju nodrošinās ES tirgū noteiktā ievedmuita, ātrāki piegāžu termiņi un industrijas standartiem atbilstoša produkta kvalitāte.

Ilgtermiņā konkurētspēju nodrošināšot patentēta ražošanas tehnoloģija, pieeja Latvijā iegūtiem izejmateriāliem, kā arī stratēģiska partnerība ar galvenajiem pircējiem ES tirgū.

SIA "LFK" dibināta 2009.gada 12.jūnijā. Uzņēmuma īpašnieki ir Baumanis, Nikolajs Vederņikovs, Kārlis Ābols un Raivis Lucijanovs, katrs ar 25% līdzdalības daļu.