Teksts:
(Pievienota 6.rindkopa.)
Rīga, 15.dec., LETA. Nākamajā gadā Valsts kanceleja vairs neīstenos stažieru programmu "Darbs valsts pārvaldē", kurā ar ievērojamu atlīdzību valsts pārvaldei piesaistīja ārvalstīs dzīvojošus un studējošus jauniešus.
Programma ilga divus gadus un tā bija pilotprojekts, aģentūrai LETA stāstīja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka. Programmas noslēgumā paredzēts uzklausīt iesaistīto jauniešu priekšlikumus par to, kā nākotnē piesaistīt jaunus cilvēkus valsts pārvaldei.
Medvecka programmu vērtēja kā ļoti veiksmīgu, jo divu gadu laikā Latvijā atgūti 13 jaunieši, kuri pēc stažēšanās valsts pārvaldes iestādēs ir vai nu palikuši tur strādāt, vai arī turpinās strādāt privātajā sektorā un nevalstiskajās organizācijās. "Atgriezām jauniešus, kuriem ir degsme strādāt, pilnveidot valsts pārvaldes darbu. Viņi ir vēstneši citiem, ka darbs valsts pārvaldē ir interesants un vispusīgs. Viņi arī lauza stereotipu, ka valsts pārvalde ir liels birokrātisks aparāts," stāstīja Medvecka.
Runājot par nākamo gadu, Medvecka pauda pārliecību, ka noteikti tiks piedāvātas idejas, kā turpmāk piesaistīt jauniešus darbam valsts pārvaldē. Viņasprāt, šis pilotprojekts bijis ievads reformu veikšanai valsts pārvaldē, lai saprastu, kas ir stiprās un vājās vietas. Projekta laikā gūtie priekšlikumi varētu tikt iedzīvināti, īstenojot valsts pārvaldes reformas.
Projekts esot bijis izaicinājums personāla politikas jomā, proti, iestāžu personālpolitikai bijis pārbaudījums, cik tās ir gatavas piesaistīt papildus darbaspēku, jo cilvēki bija jāievada darbos, bija nepieciešama mentorēšanas programma. Tas arī esot bijis izaicinājums "horizontālai sadarbībai starp iestādēm".
Paši programmā iesaistītie jaunieši atzina, ka viens no lielākajiem ieguvumiem ir bijusi iespēja atgriezties Latvijā, kā arī pieredzes gūšana valsts pārvaldē. Tomēr ne visi pēc programmas beigām izdarījuši izvēli par labu valsts pārvaldei. Daļai diskomfortu radījusi lielā birokrātija, ar kādu sastapušies. Piemēram, lai nosūtītu e-pastu, bijis nepieciešams vairāku cilvēku saskaņojums, lai gan jānosūta vien divu teikumu atbilde. Citiem radusies sajūta, ka nav cerētās izaugsmes iespējas - tik straujas, kādu piedāvā privātais sektors. Tāpat jautājums esot par atalgojumu, kas privātajā sektorā atsevišķās pozīcijās ir augstāks. Tāpat jaunieši atzīst, ka valsts iestādēs novērojuši vadošos amatos esošu cilvēku pārstrādāšanos.
Šogad programmā iesaistījās septiņi dalībnieki, kuri pēc studijām ārvalstīs ir atgriezušies Latvijā. Viņi stažējās Ekonomikas ministrijā, Konkurences padomē, Patentu valdē, Valsts administrācijas skolā, Sabiedrības integrācijas fondā, Latvijas Institūtā un Izglītības un zinātnes ministrijā. Sabiedrības integrācijas fonda stažiere programmā piedalījās bez atlīdzības.