Teksts:
Rīga, 12.sept., LETA. Eiropas Savienības (ES) finansējums un publiskais pasūtījums tiks novirzīts tikai konsolidētām augstskolām, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrs savā prezentācijā uzsvēra, ka viņš kā augstākās izglītības mērķi izvirzījis pasaules salīdzinājumā kvalitatīvu augstāko izglītību, sasaistot to ar augstas raudzes zinātni efektīvi pārvaldītās institūcijās ar konsolidētiem resursiem.

Ķīlis uzskata, ka vismaz vienai Latvijas augstskolai vajadzētu būt starp 100 labākajām Eiropas augstskolām un trijām augstskolām starp 500 labākajām augstskolām. Ministrs no augstākās izglītības sektora sagaida nozīmīgu progresu inovāciju sarakstā, patentu un citējamības rādītājos. Šīs ieceres varētu sasniegt, palielinot kopējo finansējumu līdz Eiropas vidējiem rādītājiem, kā arī sagaidot lielāku pieaugumu no privātā sektora. Tāpat ministrs norādīja uz nepieciešamību panākt intelektuālo resursu pieplūdi.

Runājot par augstākās izglītības sektora konsolidāciju, ministrs to saskata universitātes sistēmas izveidē, gudras specializācijas apvienošanā un koledžu izglītībā.

Augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai, kā pirmo soli ministrs piedāvā stingrāku akreditācijas kārtību, kurā noteikti izmērāmi kritēriji un metodika, līdzsvarots akreditācijas komisijas sastāvs, kurā iekļauti vairāk darba devēju, caurskatāma ekspertu atlase, pēc atbilstības kritēriju novērtēšanas izmantos nejaušības atlases principu.

Ķīlis uzskata, ka augstskolu efektīvākas pārvaldības īstenošanai nepieciešams ieviest augstskolu padomes, lai augstskolās nodrošinātu efektīvu menedžmentu, spētu elastīgi pielāgoties vides izmaiņām, pieņemt stratēģiski proaktīvus lēmumus, piesaistīt finansējumu un aktīvi darboties uzņēmējdarbībā.

Lai nodrošinātu kvalitātes uzraudzību, ministrs rosina regulāru starptautisku profesionālo apskati kā studijām, tā pētniecībai un tās saiknei ar uzņēmējdarbību.

Lai īstenotu šīs pārmaiņas, ministrs jau šajā akadēmiskajā gadā virzīs grozījumus Augstskolu likumā, izstrādās jaunu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, kā arī atsevišķu Inovāciju likumu, jo pašlaik Zinātniskās darbības likums neregulē to pētniecības jomu, ko pētnieki īsteno uzņēmumos.

Ministrs uzsvēra, ka valsts budžeta finansējumu varēs saņemt tikai kvalitatīvas studiju programmas un kvalitatīva zinātne.

Šodien komisijas sēdē nolēma detalizēti nerunāt par augstākās izglītības sektoram aktuālajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem, kurus daudzo iebildumu dēļ jau trešo nedēļu neizdodas saskaņot ar augstākās izglītības sektoru, lai gan tiem bija jāstājas spēkā jau šī gada 1.septembrī.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs norādīja, ka pēc šodien prezentētajām iecerēm nav iespējams reformas virzīt uz priekšu, jo ministrs pateicis, ka divas trešdaļas augstskolu tiks likvidētas, izmantojot akreditācijas noteikumus, kā arī mainīt finansēšanas modeli, lai studijas jauniešiem būtu tikai par maksu. "Šīs trīs lietas ir ieslēptas un samudžinātas šajā plānā," uzskata Naumovs.

Viņš Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem pārmeta, ka šonedēļ saskaņošanas sanāksmē no deviņiem jautājumiem netika saskaņoti astoņi, bet vakar, saņemot dokumentu, viņi atklājuši, ka lielākā daļa jautājumu ir saskaņota, turklāt pievienoti citi komentāri. "Tā nevar strādāt, mānīties un pierakstīt to, kas nebija," uzsvēra Naumovs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) norādīja, ka par augstskolas akreditācijas noteikumiem tiks lemts piektdien, 14.septembrī, jo uz valdību nevar virzīt normatīvo aktu, par kuru ir tik daudz iebildumu.

Runājot par augstskolu konsolidāciju, Ķīlis norādīja, ka par šiem jautājumiem runā visās kaimiņvalstīs un viņš nesaskata, ka Latvijā būtu kāda unikāla situācija, kādēļ vajadzētu rīkoties citādi. Viņš atgādināja, ka par augstskolu apvienošanu sāka runāt jau pirms trijiem gadiem, taču lēmumu pieņemšana un rīcība nav notikusi, taču esot pienācis laiks, kad tas būtu jādara.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļa Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.

Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.

Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. "Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," uzsver rektori.

Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.

Savukārt Ķīlis, komentējot sev izteikto Rektoru padomes neuzticību, sacīja, ka Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā.

"Neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu "Top 1000". Domāju, ir pilnīgi skaidri Rektoru padomes darbības motīvi, viņu mazās nekonkurētspējīgās saimniecības ir apdraudētas. Uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā," pauda ministrs.