Teksts:
Rīga, 9.janv., LETA. Tieslietu ministrija (TM) konceptuālajā ziņojumā par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmu Latvijā piedāvā neveikt institucionālas pārmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības sistēmā, bet stiprināt esošo starpinstitucionālo sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību politikas jomā.
Ministru kabineta komiteja šodien pieņēma zināšanai ziņojumu, atbalstot minēto variantu.
2015.gada 1.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināts attīstības plānošanas dokuments "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam". Pamatnostādnēs kā problēma ir konstatēta apgrūtināta iespēja veidot skaidru, vienotu un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Latvijā atbild vairākas valsts pārvaldes iestādes, tādējādi sekmējot vai veidojot fragmentāru intelektuālā īpašuma aizsardzību un pārvaldību.
Konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti, lai risinātu pastāvošās problēmas intelektuālā īpašuma pārvaldības jomā. Pirmais risinājuma variants paredz veidot vienu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iestādi, kas būtu atbildīga par visu ar intelektuālā īpašuma tiesību jomu saistītiem jautājumiem. Savukārt otrais risinājuma variants neparedz veikt institucionālas pārmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības sistēmā, bet gan stiprināt esošo starpinstitucionālo sadarbību starp Kultūras ministriju (KM) un TM intelektuālā īpašuma tiesību politikas izstrādes jomā.
Līdz ar pirmo variantu, veidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi, kam būtu kompetence rūpnieciskā īpašuma tiesību, autortiesību un blakustiesību jomās, tiktu sekmēts vienots skatījums valstiskā mērogā uz intelektuālā īpašuma jomu kā vienotu veselumu. Tādejādi tiktu veidota sinerģija starp nozares dalībniekiem: rūpnieciskais īpašums, autortiesības un blakustiesības, sabiedrības informēšana. Kā ieguvums šādas sistēmas izveidei norādāma arī vienotā pārstāvība starptautiskajās organizācijās, līdz ar to efektivizējot finanšu līdzekļus un cilvēkresursus, kā arī veicinot nozares speciālistu profesionālo attīstību. Arī dialoga veidošana ar sabiedrību intelektuālā īpašuma tiesību aktuālos jautājumos būtu veiksmīgāka un konstruktīvāka, ja to veiktu viena iestāde, uzskata ministrijā.
Otrajā variantā tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt esošo sadarbību starp KM un TM, lai veicinātu vienotu pieeju normatīvā regulējuma trūkumu apzināšanā un tā pilnveidošanā, kā arī sekmētu sabiedrības informētību par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nozīmīgumu un tās ieguvumiem. Nav konstatēti pierādāmi fakti, ka, apvienojot iestāžu kompetenci, tas viennozīmīgi uzlabos situāciju intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.
Tāpat arī konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti vairāki pasākumi intelektuālā īpašuma jomas attīstības veicināšanai, jo praksē ir konstatētas vairākas citas ar intelektuālā īpašuma pārvaldību pastarpināti saistītas problēmas. Piemēram, viens no piedāvātajiem pasākumiem paredz papildināt Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās inovāciju padomes sastāvu ar tieslietu ministru un Patentu valdes direktoru, likvidējot Intelektuālā īpašuma padomi un reorganizējot ekspertu grupu intelektuālā īpašuma jomā, kur tiktu izveidotas vairākas ekspertu grupas apakšgrupas konkrētu jautājumu padziļinātai apspriešanai.
Vēl tiek uzsvērts, ka Latvijā pastāv daudzas institūcijas, kas ir saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, līdz ar to ir novērojama fragmentāra intelektuālā īpašuma aizsardzība un pārvaldība. Turklāt pašlaik praksē ir konstatēta problēma attiecībā uz apgrūtinātu iespēju veidot skaidru, vienotu un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Intelektuālā īpašuma tiesību politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās institūcijas nereti savstarpēji nesadarbojas un neinformē viena otru par īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem.