Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Tirgotāji "Bordo karotīti" vērtē dažādi LETA 01.03.2013 Raivis Spalvēns 7000
Teksts:
Rīga, 2.marts, NOZARE.LV. Tā kā vēl nav skaidri noteikti kritēriji iecerētajai kvalitātes zīmei "Bordo karotīte", prognozēt, vai un ko varētu mainīt tās ieviešana, patlaban vēl ir grūti, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina vairāki tirgotāji.

"Iki" veikalu operatora SIA "Palink" pārstāvis Raimonds Janševskis norādīja, ka ir grūti prognozēt, vai un kādas izmaiņas, piemēram, pircēju iepirkšanās paradumos veicinās kvalitātes zīmes "Bordo karotīte" ieviešana, jo nav skaidras informācijas, kādi kritēriji tiks noteikti, lai produktu atzītu par kvalitatīvu un piešķirtu šo nomināciju.

"Protams, jebkāda šāda vai līdzīga veida iniciatīva var veicināt konkrētās produkcijas noietu tirgū. Šādas kvalitātes zīmes bieži vien sekmē sentimenta veidošanos iedzīvotāju vidū, un arī ar "Bordo karotīti" marķēti produkti potenciāli varētu gūt atbalstu no iedzīvotājiem, kuriem svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus, pat ja izejvielas tiek ievestas no ārzemēm," apgalvoja "Palink" pārstāvis.

Taču cilvēkiem, kuriem aizvien svarīgākais kritērijs produktu izvēlē ir cena, šāda kvalitātes zīme iepirkšanās paradumus visdrīzāk nemainīs, jo nereti pašmāju produkcija ir dārgāka par importēto," atzina Janševskis.

"Elvi" franšīzes devējas un turētājas SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" komercdirektore Liala Vārtukapteine teica, ka patlaban ir grūti viennozīmīgi vērtēt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) iniciatīvu apvienot "Zaļās karotītes" un "Rīgas markas" koncepcijas, kā arī radīt jaunu preču zīmi "Bordo karotīte".

Vārtukapteine skaidroja, ka arī "Zaļās karotītes" ideja sākotnēji bija labs veids, kā pircējiem atgādināt par to, ka pie mums Latvijā ir augstas kvalitātes, garšīgi un svaigi produkti. Diemžēl šī iniciatīva arī pakāpeniski apsīka un atsevišķi ražotāji pat uzsvēra, ka nav skaidri kritēriji un nosacījumi, pēc kādiem viens saņem, bet cits nesaņem "Zaļās karotītes" zīmi.

"Ja šīs ieceres paliks projektu līmenī un nesaņems pienācīgu mārketinga atbalstu, tad pēc gadiem varēsim runāt par kārtējo ieceri, kas nav nesusi augļus. Ja savukārt pie šīm iecerēm tiks nopietni un kvalitatīvi strādāts, tad ieguvēji varētu būt gan Latvijas ražotāji, gan tirgotāji, gan pircēji," uzsvēra Vārtukapteine.

"Rimi" veikalu pārstāve Laura Podskočija norādīja, ka "Bordo karotītei" kā mārketinga un produktu pārdošanas veicināšanas instrumentam vēl sevi jāpierāda. Ja tas tiks veiksmīgi izmantots, var pieaugt Latvijas produkcijas noiets un konkurētspēja. Savukārt pircējiem tā būs papildu iespēja plašā produktu klāstā pamanīt Latvijā ražotos produktus un, iespējams, vēl biežāk tos likt savos pirkumu groziņos.

Savukārt veikalu tīkla "Maxima" pārstāvis Ivars Andiņš teica, ka dažādās karotīšu krāsas varētu pircējiem radīt apjukumu, jo pircēji līdz šim jau bija iepazinuši "Zaļo karotīti". Tāpēc viņiem varētu būt neskaidrs, vai "Bordo karotīte" ir, piemēram, jauna "Zaļā karotīte" vai kas cits.

Kā ziņots, sākot ar nākamo gadu, līdzās Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai jeb "Zaļajai karotītei" darbosies arī "Bordo karotīte", ar ko apzīmēs kvalitatīvus vietējos produktus, kuru ražošanā izmantotas importa izejvielas, informēja zīmola attīstītāja - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure.

Plānots, ka "Bordo karotīte" tiks ieviesta no nākamā gada. Tad darbosies gan "Zaļā karotīte", kas nozīmēs - ražošana notiek Latvijā un 75% no izejvielām ir vietējās izcelsmes, gan "Bordo karotīte", kas nozīmēs - izejvielas tiek ievestas, bet pārstrādes process veikts Latvijā.

Patlaban LPUF veic arī pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai abas karotītes integrētu preču zīmē "Rīgas marka", kas palīdzēs uzņēmumiem produkcijas eksportā uz ārvalstīm.