Teksts:
(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa, jo Patentu valde paliks par tieslietu ministra pārraudzībā esošu iestādi.)

Rīga, 30.apr., LETA. Valdībā šodien tika akceptēts Tieslietu ministrijas (TM) un Patentu valdes sagatavotais Rūpnieciskā īpašuma likuma projekts, kā arī grozījumi saistītos likumos, cita starpā paredzot iestādes pašfinansēšanās sistēmu.

Likuma projektā arī tiks formulēts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesiskais regulējums. Kā norādījusi ministrija, likuma centrālais mērķis ir veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Likumprojektā paredzēts noteikt Patentu valdi kā tieslietu ministra pārraudzībā esošu iestādi, kuras sniegtie pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

Patentu valdes sniegtajiem pakalpojumiem nav obligāts raksturs, un persona var brīvi izvēlēties, vai reģistrēt preču zīmi vai nē, kā arī izvēlēties, vai konkrētu izgudrojumu aizsargāt, to patentējot, vai arī izmantot citas aizsardzības iespējas, piemērām, aizsargājot to kā komercnoslēpumu. Līdz ar to Patentu valdes sniegtie pakalpojumi tiešā veidā nekontrolē un neierobežo personu darbību.

Tāpat patlaban maksājumus par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību Latvijā iemaksā valsts budžetā, piešķirot Patentu valdei budžeta dotāciju, kas veido tikai daļu no kopējā - no valsts nodevām un maksas pakalpojumiem iemaksāto līdzekļu - apjoma. Visās Eiropas attīstītajās valstīs, kā arī ASV maksājumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iestāžu veicamajām funkcijām tiek iemaksāti iestādes budžetā, tādējādi ļaujot iestādei veikt nepieciešamās funkcijas un attīstīt rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu.

Līdz ar to Patentu valde iekasēs maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, līdzekļus novirzot iestādes darbības nodrošināšanai, pakalpojumu klāsta paplašināšanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, informatīvo pakalpojumu attīstībai un sabiedrības izglītošanai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā. Pašfinansēšanas sistēma ļaus iestādei efektīvāk un lietderīgāk izlietot līdzekļus, iesaistoties starptautisko organizāciju projektos, kā arī stratēģiski plānojot pašas iestādes attīstības iespējas.

Tādā veidā pašreiz noteiktās valsts nodevas tiks pārveidotas par maksu par Patentu valdes sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Tādējādi līdzekļi, kas tika ieskaitīti valsts budžetā kā valsts nodevas, tiks ieskaitīti iestādes budžetā kā maksa par pakalpojumiem, tomēr no valsts budžeta dotācijas vairāk netiks pieprasīti līdzekļi iestādes funkciju nodrošināšanai.

Rūpnieciskā īpašuma likums noteiks vispārīgu regulējumu par rūpnieciskā īpašuma tiesību jomu, Patentu valdes uzturēto reģistru, pieteikuma un reģistrācijas lietu kārtošanu un to publiskumu, kā arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes procedūras. Pieņemot Rūpnieciskā īpašuma likumu, tiks noteiktas prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālo patentpilnvarnieku, kā arī profesionālās ētikas noteikumi un Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas izveide.

Normatīvais akts nodrošinās Patentu valdes Apelācijas padomes reorganizāciju un paredzēs minētās Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes izveidošanu, kas nebūs Patentu valdes struktūrvienība, paredzot padomes funkcionālo neatkarību.

Kā akcentēts likuma projektā, padome nodrošinās ātrāku un objektīvu lietu izskatīšanu, turklāt padomes locekļu amata pretendenti kārtos eksāmenu. Tiks nodrošināta Patentu valdes pakalpojumu lietotājiem efektīva strīdu ārpustiesas izskatīšanas kārtība un mazināta tiesu noslodze, prognozē likumprojekta autori.

Pašlaik Apelācijas padomes kompetencē ir apelācijas par Patentu valdes lēmumiem un iebildumi pret Patentu valdes veiktām rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijām, proti, strīdi starp divām privātpersonām. Kā norādījuši likumprojekta autori, lai novērstu pretrunas, kas pašlaik pastāv saistībā ar administratīvā procesa piemērošanu iebildumu lietās, likumprojektā paredzēts, ka padomes lēmumus iebilduma lietās vairs nebūs apstrīdami administratīvi procesuālā kārtībā.

Līdz ar to strīdi tiks risināti civilprocesuālā kārtībā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā par grozījumiem Patentu likumā, šajos - iebildumu - gadījumos faktiski netiek apstrīdēts Patentu valdes lēmums, bet gan atbilstoši tam jau piešķirtās privāttiesības, konkrēts privāttiesību objekts. Šādam strīdam ir izteikti civiltiesisks raksturs, un administratīvā procesa piemērošana šo strīdu izskatīšanā nonāk pretrunā ar strīda būtību.

Ir objektīvi nepieciešams, lai Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzības gadījumā tiesā strīdu izskatītu pēc būtības un noskaidrotu strīdā iesaistīto personu tiesību apjomu un civiltiesiskās attiecības ar trešajām personām, nevis tikai veiktu kontroli pār Patentu valdes vai Apelācijas padomes lēmuma kā administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumiem.

Kā norādījuši likumprojekta autori, gan apelācijas lietām, gan iebilduma lietām pēc būtības analoģiskus strīdus skata Rīgas apgabaltiesa preču zīmes reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu, kā arī preču zīmes reģistrācijas atcelšanas prasību gadījumos. Tātad pašlaik vienu un to pašu normatīvo aktu piemērošana notiek gan vispārējās jurisdikcijas tiesā, gan administratīvajā tiesā, tādējādi izraisot divējādas tiesu prakses veidošanos.