Teksts:
Rīga, 30.aug., NOZARE.LV. Paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 9% līdz 15% ir trakums, jo tad pazudīs paši mikrouzņēmumi, šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda nodokļu konsultants Kārlis Ketners.

Viņš uzsvēra, ka nekur pasaulē nevarēs atrast mikrouzņēmuma nodokli, kas būtu lielāks par 10%. "Vēlme paaugstināt šo likmi līdz 15% ir dīvaina, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir 15%, bet tā ir no tīrās peļņas," sacīja eksperts.

Pēc Ketnera domām, ja tiktu paaugstināta mikrouzņēmuma nodokļa likme, pārstātu pastāvēt mikrouzņēmumi, jo tādā gadījumā uzņēmējiem vispārējais nodokļu režīms būs daudz izdevīgāks. "Piemēram, fiziska persona izvēlētos fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli vai patenta maksājumus, savukārt juridiskām personām izdevīgāk būs maksāt nodokļus, kā tas ir noteikts vispārējā kārtībā," atzina Ketners un pauda cerību, ka Saeima šādu iniciatīvu neatbalstīs.

Tāpat eksperts atzina, ka nav reāli samazināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi zemāk par 9%, jo šis nodoklis aizstāj darbinieku sociālās nodrošināšanas iemaksas. "Tāpēc, samazinot likmes, samazināsies darbinieku sociālās aizsardzības mehānismi," uzsvēra Ketners.

Jau ziņots, ka neatkarīgie deputāti vēlas, lai 2013.gadā mikrouzņēmuma nodoklis tiek paaugstināts no 9% līdz 15%, un tādējādi šie maksājumi valsts budžetā tiktu pielīdzināti uzņēmumu ienākumu nodoklim, aģentūrai LETA sacīja neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa.

Deputāte uzskata, ka jau no pašā sākumā mikrouzņēmuma nodoklis ir bijis noteikts pārāk mazs. Tā paaugstināšana būšot solis pareizā virzienā, jo šī joma kopumā ir "ļoti nesakārtots jautājums". Mikrouzņēmumu darbiniekiem ir niecīgas sociālās garantijas, piebilda politiķe.

Neatkarīgie deputāti vēlas, lai 2013.gada budžetā līdzekļi tiek piešķirti "maziem, sistemātiskiem pasākumiem", lai uzlabotu atsevišķas elektroniskās sistēmas. 30 000 līdz 50 000 latu vajag ieguldīt elektroniskā darba drošības sistēmā, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu finanšu slogu. Tāpat jāizveido efektīva datu apmaiņas sistēma starp Valsts ieņēmumu dienestu un Centrālo statistiskas pārvaldi (CSP), lai uzņēmējiem nebūtu dati atkārtoti jāiesniedz CSP.