Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Graudi zeļ, piens skābst Dienas Bizness 23.11.2015 Raivis Bahšteins 17000
1. lappuse
12. lappuse
13. lappuse
Teksts:
Graudu rekordražas gada piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes
Iepriekšējā gadā kooperatī­vu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļ­ņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādā­jis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa - ar 45,12 milj. ei­ro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādī­tāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikā­ta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saim-nieks-V- 29 reizes. Rentabili­tātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie ko­operatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozīju­mu - 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.
Savukārt 2015. gada pārmaiņu vēji uzdzinuši graudkopju ko­operatīvu rezultātus, toties pie­na ražotāju kooperatīvi ar tiem lepoties, visticamāk, nevarēs, stāsta Latvijas Lauksaimnie­cības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs un LPKS VAKS vadītājs In­dulis Jansons. Piemēram, vēl pērn veiksmīgi augošā piena ražotāju kooperatīva Māršava vadītāja Dace Pastare šā gada beigas sagaida ar ievērojamām bažām. No pagājušā gada nesa­dalītās peļņas kooperatīvs pie­maksājis par pienu, tā iedzīvo­joties zaudējumos, bet koope­ratīva problēmas, kuras rada niecīgā piena cena, reducējas uz saimniekiem. «Lielākā da­ļa piena ražotāju kooperatīvu būs strādājuši pa nullēm vai ar zaudējumiem. Piena pārstrāde Latvijā ir privātās rokās, da­ži kooperatīvi veido ļoti ne­nozīmīgu īpatsvaru,» uzskata D. Pastare. «Lielie pārstrādes uzņēmumi jau vēsturiski ne­māk sadarboties ar kooperatī­viem, notiek pretdarbība, kas ir pietiekami nopietna. Kamēr kooperatīviem neradīsies ie­spēja pienu izvest no Latvijas par labu samaksu, toni diktēs pārstrādātāji. Kamēr kombinā­ti strādās ar saimniekiem nepa­starpināti, lauksaimnieki nere­dzēs jēgu kooperēties, sevišķi to pastiprinās tendence palieli­nāt fermas un izskaust mazās piena saimniecības. Koopera­tīvu uzplaukuma laiks piena nozarē ir pagājis,» izklāsta D. Pastare.
Maz proteīna
Laikapstākļi graudkopjus šo­gad necerēti lutinājuši - maiga­jai ziemai sekoja samērā mitra vasara, arī labības novākšanas
laiks bija labvēlīgs. Tādējādi negaidīti liela uzlēca ražība no hektāra. «Ar katru gadu ievērojami uzlabojas zemnie­ku zināšanas ne tikai par grau­du audzēšanu, bet ari izpratne par šo biznesu. Eiropas fondi ir devuši iespēju iegādāties jaunu tehniku, bet tā arī momentā ir jāliek lietā, jo priekšā stāv jau nākamais bankas maksājums. Tas viss summējies ar rekor-dražu, turklāt sējumu platības gadu no gada palielinās,» klās­ta I. Jansons.
Rekordaugstu iekūlumu pirmo reizi vēsturē piedzīvojis arī I. Jansona vadītais VAKS. Vai­rāk graudiem pievērsušies arī lopkopēji, meklējot papildu ienākumus. Lielo apjoma pie­augumu VAKS sniegusi tieši lopkopēju novāktā raža. To­mēr kvalitāte netika līdzi ra­žas apjomam. Labībai pietrūka barības vielu, tādēļ kviešos ir maz proteīna. Tādējādi pārtikā izmantojamo graudu apjoms ir līdzīgs kā pērn, bet ražas ap­jomu veido graudi lopbarībai, «kas pārsniedza visas mūsu prognozes gan procentuāli no kopējā graudu apjoma, jo pa­matā orientējamies uz pārtikas graudiem, gan tonnās». Zemko­pības ministrija prognozējusi, ka graudu kopraža varētu sa­sniegt 2580 tūkst, tonnu. LLKA vadītājs piekrīt, ka šāds apjoms tiks sasniegts. Par labu Latvi­jas graudkopjiem nācis vājais pieprasījums pēc pārtikas grau­diem tradicionālajos tirgos, kur
vairāk pieprasīti graudi lopbarī­bai. Pārtikas kviešu tirgus cena šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī, pašlaik tā svārstās ap 160 eiro tonnā.
Jaudu nepietiek
Kopraža VAKS ir negaidīti laba - 220 tūkst, tonnu, kas ir ievērojams izrāviens pēc pērn iekultajiem 160 tūkst. t. Lauk­saimniecības kviešiem cena ir zemāka, bet ieņēmumi no hek­tāra ražas dēļ tik un tā šogad iznāk lielāki, un tas ir būtiskā­kais, jo ieguldījumi tiek rēķi­nāti uz hektāru - minerālmēs­li, augu aizsardzības līdzekļi, kombainu darbs. Graudu cena pasaules biržā ir pagājušā gada līmenī, toties rapšiem tā ir au­gusi. «No hektāra šogad varēja novākt pat līdz četrām tonnām rapšu, ja par to maksāja 340-350 eiro par tonnu, var viegli aprēķināt ienākumus no hek­tāra, un tie ir visai labi,» bilst I. Jansons.
Viena no lielās ražas mācībām būs problēmas transporta jomā - veidojas rindas pieņemšanas punktos, ostu termināļos. DB jau rakstīja (15.10.2015.), ka lauksaimniekiem jāsteidz do­māt par graudu uzglabāšanas kapacitātes palielināšanu, lai piegādes varētu veikt pakāpe­niski. «Latvija ne tuvu nevar patērēt izaudzēto, līdz ar to bū­tiska nozīme ir graudu pirmap­strādes, uzglabāšanas un loģis-tikas jaudām. Nevar noliegt, ka progress bijis milzīgs, bet
ar to joprojām nepietiek, rāda rekordražas pieredze,» atzīmē I. Jansons. VAKS plāno, iegul­dot aptuveni miljonu eiro, pa­lielināt glabāšanas un graudu pirmapstrādes jaudas Gulbenē. Tāpat nepieciešams palielināt kapacitāti Valmierā, kur uz­ņēmums iegādājies vēl vienu graudu pirmapstrādes punktu, attīstība plānota arī struktūr­vienībā Varakļānos.
Gan veicas, gan klibo
VAKS apgrozījums un graudu ražas apjoms palielinās gadu no gada, tāpat kā pieaug biedru skaits. «Graudkopībā koopera­tīvu nozīme joprojām pieaug, lai gan konkurence ir pietieka­mi spēcīga, un to pamatā veido ārzemju kapitāla graudkopības uzņēmumi,» atzīmē I. Jansons. Taču ne visās lauksaimniecī­bas nozarēs kooperācija vei­cas tikpat labi. Kooperācija klibo gaļas ražotāju un biolo­ģisko lauksaimnieku vidū, tā­pat mežsaimnieki nevar lepo­ties ar panākumiem, norāda I. Jansons. Viņaprāt, bioloģiskās lauksaimniecības straujā iz­augsme perspektīvā nav pār­spīlējums, taču arī šos lauk­saimniekus kavē tirgus izmērs un produktu nespēja nokļūt līdz pircējam. Ari VĀA bied­ru vidū ir bioloģiskie graud-kopji, taču kooperatīvs pagai­dām nav ieguldījis atsevišķā pirmapstrādes līnijā, tāpēc lauksaimnieki vienojušies sa­vā starpā, lai veiktu graudu
pirmapstrādi un pārdošanu. Potenciāls, pēc I. Jansona do­mām, ir gan konvencionālajai, gan bioloģiskajai dārzeņkopī­bai un augļkopībai. «Izaudzēt, piemēram, gaļas lopus, nav grūtākais. Problēmas ir panākt kvalitāti, izaudzēt pietiekamā apjomā un nodrošināt ražotāju un patērētāju apmierinošu ce­nu. To vislabāk risināt ar ko­operācijas palīdzību, bet laiks rādīs, kāda būs lauksaimnieku aktivitāte,» saka I. Jansons. Kā norāda Zemkopības ministri­jā, kooperācijas procesam ir jāsākas no «apakšas», līdz ar to nozīmīga loma ir pašu lauk­saimnieku iniciatīvai un gribai savstarpēji sadarboties, lai iz­mantotu piedāvātās iespējas. Lauksaimniekiem ir iespējas iesaistīties jau esošajos koope­ratīvos, kas veicinām lielu un spēcīgu kooperatīvu izveidi. Kooperācijas jūsmai liek no-plakt, piemēram, LPKS Trikā­ta KS noriets. Maksātnespējī­gā Trikāta KS ir lielākais īpaš­nieks piena pārstrādes uzņē­mumam Latvijas piens Jelgavā. Rūpnīca pērn strādājusi ar 1,27 milj. eiro zaudējumiem. Nepil­ni 6% Latvijas piena daļu īpaš­nieks ir VAKS, jo pirms gada investēja tajā 0,3 milj. eiro. «Latvijas piena rūpnīca uzreiz pēc uzcelšanas saskārās ar sa­režģījumiem. To nesaudzēja piena krīze un, lai ari netieši, to­mēr smagi skāra Krievijas em­bargo radītais negatīvais efekts piena ražotājiem un pārstrādā-
tājiem. Tā visa rezultātā pašlaik sieri ir vieni vienīgi akcijas pro­dukti. Mūs uzrunāja, un, izvēr­tējot 2014. gada situāciju, kas bija apmierinoša, nolēmām, ka varam finansiāli palīdzēt šim projektam, īslaicīgi piedaloties ar investīciju. Tomēr situācija attīstās negatīvi. Viennozīmīgs atbalsts investīcijai biedru vi­dū nebija, jo nevar noliegt, ka mums pašiem nepieciešami jau­ni graudu torņi. Tā kā rūpnīcas darbība, manuprāt, ir izšķiroša Latvijas lauksaimnieku koope­rācijai, mēs nolēmām šādu soli spert,» skaidro I. Jansons. «Ne­nožēlojam šo soli. Jāatzīst, ka Latvijā pietrūkst izpratnes par sadarbību - tā nav tikai apru­nāšanās pie galda, nepieciešami reāli darbi,» viņš piebilst. Pēc I. Jansona domām, no valsts pu­ses nav pareizi Latvijas piena rūpnīcu pamest nelaimē. «Ne­skatoties uz to, esam pārlieci­nāti, ka piena rūpnīcas paliks lauksaimnieku rokās,» piebilst I. Jansons. «Graudkopji, lai gan sniedz nopietnu pienesumu tautsaimniecībai, dzīvo neziņā, piemēram, par nodokļu politiku - skaidrs ir tikai tas, ka nodokļu slogs pieaugs arī lauksaimnie­kiem. Stabilitātes nav, bet lauk­saimnieki par savām interesēm cīnās,» atzīmē LLKA vadītājs.
Grauda spēks
Izmaiņas graudu noieta tirgos notiek nemitīgi - pašlaik aiz­vērts Irānas tirgus, bet graudi tiek aktīvi eksportēti uz Eiro­pu, kā arī bieži Latvijā neuz­zina par graudu galamērķiem caur lielajām Eiropas ostām. I. Jansons piekrīt, ka graudu eksports nozīmē «izvest pliku izejvielu», kas tiek pārstrādāta un patērēta citur. Skatoties no otras puses, Latvijas un Balti­jas tirgus ir neliels, lai neteik­tu - mazs.
Komentējot to, kāds produkts būtu jāražo, LLKA vadītājs uzsver, ka nebūtu loģiski «no­likt vēl vienu miltu paciņu veikala plauktā», tāpat, lo­pu skaitam sarūkot, mazinās vēlme ražot lopbarību. Ar laiku atsijāta iecere gan par eļļas spiestuvi, gan par iesa­la ražošanu, pagaidām bez rezultātiem apsvērta iespēja pievērsties inovatīvu mate­riālu ražošanai, liekot lietā graudu vērtīgās sastāvdaļas. «No graudiem varētu ražot arī auto apšuvumu, tomēr es­mu pārliecināts, ka vēl ilgstoši graudi pamatā tomēr tiks patē­rēti pārtikai. Kamēr pretī nav konkrēta līguma, kur produk­tu pārdot, runāt par rūpnīcas būvēšanu ir pāragri,» rezumē I. Jansons.
Raivis Bahšteins
Salīdzinot ar gadu iepriekš, var prognozēt, ka 2015. gadā graudkopības kooperatīvu rādītāji būs uzlabojušies, pateicoties lielajām ražām un labajām cenām, atzīmē I. Jansons. Pozitīvo ainu gan saduļķos piena kooperatīvi, kuriem zemā piena iepirkuma cena neļauj izkļūt no bēdu ielejas.
VIEDOKLIS
Neprognozējama nodokļu politika
Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektors:
Kooperācija Latvijā nav pietiekami attīstītāju trūkst harismātisku līderu, kuri spēj kompetenti un tālredzīgi salikt nozares kooperācijas modeli, sākot ar valsts normatīvo aktu
bāzes lobēšanu sasaistē ar starta apgrozāmo kapitālu. To kavē neprognozējamā valsts nodokļu politika un atbalsts kooperācijai tā paša de minimis saistībā. Kooperatīviem ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi krīzes, ievērojama produkcijas realizācijas cenu krituma vai dempinga gadījumos.
VIEDOKLIS Diktēs pieprasījums
Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāci­jas valdes priekšsēdētājs:
Latvijā ir izveidojušies vairāki stabili sertificēti bioloģiskie kooperatīvi. Pamatā bioloģiskie lauksaimnieki nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, un viņi jau darbojas esošajos - ne bioloģiskajos kooperatīvos. Uzskatu, ka arīnākotnē bioloģisko kooperatīvu Latvijā nebūs daudz, jo kooperatīva izveide ir visai sarežģīta un birokrātiska procedūra. Kooperatīvu izveidi regulēs tirgus pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas - jo lielāks pieprasī-jums, jo lielāka nepieciešamība veidot jaunu bioloģisku kooperatīvu.
VIEDOKLIS Rokrokā ar konkurētspēju
Mārtiņš Vāgners, LPKS ABC projekts valdes priekšsēdētājs:
Nav nekādas valsts politikas, kas veicinātu gaļas liellopu audzētāju kooperāciju, līdz ar to audzētāji nesaskata iespēju apvienoties kooperatīvos. Kooperatīva izveide un attīstība ir
tieši saistīta ar ieguldījumiem tajā, kas jāiegulda pašiem zemniekiem. Bieži vien ražotāji tos nav gatavi novirzīt ārpus savas saimniecības, vienlaicīgi mazinot kooperācijas attīstību gaļas liellopu audzētāju starpā. Lai mazinātu slogu ražotājiem, ko prasa kooperācija, esam vērsušies Zemkopības ministrijā, taču dzirdīgas ausis nav izdevies atrast. Kooperācija nevar rasties tukšā vietā. Visdrīzāk gaļas liellopu audzētāju kooperācija paliks nepamanīta, nogrims citu aktualitāšu straumē. Gaļas liellopu audzētāju kooperācijas sektors dzīvo milzīgā neuzticībā un aizdomās. Taču jāatzīst, ka konkurētspējas paaugstināšana nav iespējama bez kooperācijas. Vienīgi Latvijas liellopu gaļas cenu līmenis ir zem noteiktas referenceš cenas-2,2 eiro. Līdz ar to runāt par kooperāci­jas attīstību liellopu gaļas ražošanas nozarē ir neiespējami, ko apliecina pašreizējā situācija vienīgajā liellopu gaļas ražotāju kooperatīvā Latvijā. Kooperatīvs praktiski atrodas uz maksātnespējas sliekšņa. Nozare ar streiku nedraud un aiz ministra durvīm katru dienu nesēž. Līdz ar to kooperāciju gaļas liellopu audzētāju vidū kā perspektīvu tuvākajos gados neredzam.
INFORMĀCIJAI
128 lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības* pēc nozarēm
■ piens 30
■ graudi 41 • gaļa 14
• augļi un dārzeņi 13
• medus 2
• mežsaimniecība 7
• daudznozaru un citi lauksaimniecības pakalpojumi 21
"tikai 47 sabiedrības 2015. gadā ir ieguvušas atbilstības statusu Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, lai iegūtu tiesības pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu.
AVOTS: UZŅĒMUMU REĢISTRS (2015. GADA PIRMĀS PUSES DATI). ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA
LIELĀKIE LAUKSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU UN PIENSAIMNIEKU KOOPERATĪVI
Pēc neto apgrozījuma 2014. gadā
Vieta Uzņēmums
1 Latraps LPKS*
2 VAKS LPKS
3 Piena ceļš LPKS
4 Trikāta KS LPKS**
5 Agrario LPKS
6 Māršava LPKS
7 Abra LPKS
8 Durbes grauds LPKS
9 Straupe PKS
10 Barkavas arodi LPKS
11 Dzēse PKS
12 Nadziņi 1 PKS
13 Ķiršu piens, Latvijas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība
14 Saimnieks-V LPKS
15 Drusti PKS
16 Piebalga LPKS
17 Piena partneri KS, Lauksaimniecības pakalpojumu, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība
18 Zelta teļš LPKS
19 Dundaga, Piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
20 Saimniecības partneris LPKS
21 Viļāni LPKS
22 Daiva LPKS
23 Lauku saime LPKS
24 Sēlijas āres LPKS
25 Bauņi LPKS
26 Kaunata PKS
27 Avots PKS
28 Ērģeme LPKS
29 Alpiņi LPKS
30 Kalnmuiža PKS
31 Linda, Rugāju PKS
32 BG eksports LPKS
33 Pienene KT PKS
34 Pienupite LPKS
35 Vandzenes agro LPKS
36 Sigilo LPKS
37 Ezerkrasti-1 LPKS
38 Baltijas ogu kompānija LPKS
39 Kalnakrogs agro LPKS
40 Laura LPKS
41 Otaņķu grauds LPKS
42 Atašiene-agro, Jēkabpils rajona PKS
43 ABC projekts LPKS
44 Kuziks LPKS
45 Sēlpils PKS
46 Ošenieku grauds LPKS
47 Zelta ābele LPKS
48 Braslava PKS
49 Vecjērcēni, Valkas rajona Jērcēnu pagasta LPKS
50 Akots LPKS
•finanšu periods 01.07.2013. - 30.06.2014., "pasludināts maksātnespējas process 11.08.2015.
AVOTS: LURSOFT (UZŅĒMUMU REĢISTRA DATI)
Svaigpiena cena Latvijā
AVOTS: EIROPAS KOMISIIA
LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRU SĒJUMI UN RAŽĪBA
AVOTS: CSP