Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Lielas un piepildītas vidusskolas piepilda skolotāju maciņus Skolas Vārds 24.10.2017 Andra Ozola 40800
8. lappuse
9. lappuse
10. lappuse
Teksts:
Igors Grigorjevs gadu vada Ogres novada lielāko skolu – Ogres 1. vidusskolu. Viņš ir viens no jaunās paaudzes skolu vadītājiem, kam ir savs viedoklis, kādai vajadzētu būt mūsu valsts izglītības sistēmai, turklāt I. Grigorjevs nebaidās to izteikt skaļi un diskutēt ar sabiedrību. Nesen viņa vārds tika pieminēts plašsaziņas līdzekļos – Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā direktors uzsvēra, ka nepieciešams veidot lielas vidusskolas. Ar šo un citām idejām I. Grigorjevs piekrita dalīties ar žurnālu Skolas Vārds.

– Kādas pārmaiņas, jūsuprāt, ir nepieciešamas mācību saturā un pieejā, vērtēšanā?

Atbalstu projekta Skola 2030 piedāvāto virzību uz zināšanu un prasmju lietojumu daudzveidīgu problēmu risināšanai. Piedāvātie vērtēšanas paņēmieni ir pakārtoti šim mērķim.

Šobrīd būtiski domāt par dziļām mācībām piemērotāku pedagoģiskā darba organizāciju. 1.–3. klasē jāvirzās uz integrētu mācīšanos, kurā skolēns vienas vai divu nedēļu laikā pēta kādu problēmu un rada problēmas risinājumus.

4.–6. klasē daļa dienas jāvelta mācību stundām matemātikā, latviešu valodā, svešvalodās, bet otra dienas daļa jāvelta vienas vai vairāku nedēļu ilgiem starpdisciplināriem pētnieciskajiem un radošajiem darbiem. Arī 7.–9. klašu skolēniem līdztekus 3–4 sešdesmit minūtes garām mācību stundām jāveic savām interesēm atbilstoši pētnieciskie vai radošie darbi.

Uzziņai

Igors Grigorjevs beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, studējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Strādājis par ekonomikas skolotāju Ozolnieku vidusskolā, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Ropažu vidusskolā, bijis Zaķumuižas pamatskolas direktors. Strādājis arī par izglītības ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieku vispārējās izglītības jautājumos.

– Vai jums ir skaidrs, kas praktiski mainīsies skolas ikdienā, ieviešot jauno saturu?

Mums ir skatījums par to, kā varētu tikt organizēts mācību darbs, bet vēl nav skaidrs, cik lielā mērā tas sakrīt ar Skolas 2030 komandas redzējumu.

– Jaunais saturs un pieejas mācīšanai būs izaicinājums lielai daļai skolotāju. Kā atbalstīt skolotājus šajā reformā, kā mainīt domāšanu, kā pārliecināt skeptiķus? Kāda ir situācija jūsu skolā?

Nozīmīgākais atbalsts būtu kvalitatīvi izstrādātas izglītības programmas un mācību materiāli. Svarīgi ir šo darbu neatstāt skolu rokās – skolām nav laika un fnanšu resursu, lai izstrādātu kvalitatīvas izglītības programmas un mācību materiālus. Būtu arī neracionāli, ja šo darbu katra skola veiktu atsevišķi.
Par skeptiķu pārliecināšanu – labi piemēri iedvesmo. Šobrīd svarīgi pedagoģiskajos eksperimentos iesaistīt iespējami daudzus kolēģus un identifcēt rezultatīvus pedagogu centienus. Nebaidos no vārdiem pedagoģiskais eksperiments, jo tieši darot mēs iemācāmies visvairāk. Skolotāji ir pietiekami atbildīgi, lai savos pedagoģiskajos meklējumos nekaitētu bērniem.

– Jūs atbalstāt lielo vidusskolu veidošanu. Kāpēc?

Lielu vidusskolu skolotāji var specializēties – ir racionālāk sagatavot vienu lielisku stundu četrām desmitajām klasēm, nevis četras lieliskas stundas četrām dažādām vidusskolas klasēm. Lielās skolās rodas iespēja veidot skolēnu grupas ar kopīgām interesēm, tādējādi ir iespēja nodrošināt daudzveidīgāku mācību saturu.

Vēl jāņem vērā, ka pietiekami lielas un piepildītas klases piepilda skolotāju maciņus. Svarīgi, ka lielu izglītības iestādi var organizēt kā mazu skolu, bet ne otrādi.

– Jūs Latvijas Bankas diskusijā sacījāt, ka viens no maz apspriestiem izmaiņu šķēršļiem ir ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss. Paskaidrojiet, lūdzu!

Būtiskākā ģimnāzijas atšķirība no vidusskolas ir tai piešķirtās tiesības veikt skolēnu atlasi jau septītajā klasē. Mana hipotēze ir tāda, ka Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās šīs tiesības ģimnāzijām ļauj uzņemt talantīgākos bērnus, bet vairumā Latvijas pilsētu ar šī paša mehānisma palīdzību tiek neuzņemti bērni, kuriem novērojami zemi sasniegumi, mācību grūtības vai uzvedības traucējumi.

Jau pamatskolas posmā mums veidojas skolas „tiem, kuri grib un var”, un skolas „tiem, kuri negrib vai nevar”. Man šāds dalījums nav pieņemams. Pamatskolas posmā skolai ir jāstrādā ar katru bērnu.
Manuprāt, valsts ģimnāzijām ir jābūt, bet tām ir jāpilda specifska funkcija – jāstrādā ar ļoti, ļoti talantīgiem skolēniem jau no 7. klases. Ja valsts ģimnāziju defnējam kā mācību vietu vistalantīgākajiem Latvijas bērniem, tad valsts ģimnāziju skaitam jāsarūk.

– Kādu jūs redzat skolu 2030. gadā?

2030. gadā skola ir vieta, uz kuru bērns nāk paveikt kādu nozīmīgu darbu, uzdevumu. Bērns mācās, lai paveiktu tam nozīmīgus uzdevumus tagad, ne vien nākotnē. Saudzīga attieksme pret dabu, cieņa pret līdzcilvēkiem, demokrātiski procesi, atbildība par darbu un paša lēmumiem ir skolēna ikdiena, nevis nākotne, kurai tas gatavojas.

– Kā panākt izcilību vidusskolu absolventu zināšanās vienlaikus ar lietderīgu naudas izlietojumu skolu sistēmā?

Līdz šim vienīgais vispārpieņemtais fnanšu līdzekļu izlietojuma efektivitātes rādītājs bijis viena skolēna izmaksu aprēķins, kas tiek lietots starpnovadu fnanšu norēķinos. Kaut nepilnīgi, bet šis rādītājs parāda vien skolēna izmaksas, bet neparāda izmaksu un iegūtā rezultāta attiecību. Zinu, ka šobrīd notiek mēģinājumi formulēt fnanšu efektivitātes rādītājus. Tas ir pirmais solis.

– Kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti?

Intensīvi jāstrādā ar vidusskolēnu piesaisti profesijai, jāveic skrupuloza studentu atlase pedagoģijas studiju programmās, un studiju procesā jānodrošina jēgpilna studentu iesaiste praktiskajā skolas darbā.
Līdztekus minētajam ir jāatbalsta skolās ienākušie pedagogi viņu darbā, jāveido vide, kurā skolotājs klasē nejūtas pazemots, un jānodrošina tāda darba slodze un samaksa, lai skolotājam ir iespēja gatavoties nodarbībām un nedomāt par fnanšu likstām. Garš darāmo darbu saraksts.

– Futurologi saka – bērniem neko vairs nevajag iegaumēt un atcerēties, pietiek tikai prast meklēt informāciju. Taču, neko neatceroties, izglītība var kļūt tikai par garāmejošu, gaisīgu pieredzi. Kā var novērtēt skolēnu jaunajā mācību pieejā?

Neesmu sastapis vērtējumus, ka nākotnē nebūs nepieciešama spēja iegaumēt un atcerēties. Tā bija, ir un būs nozīmīga prasme. Piekrītu gan, ka zināšanas ir starpprodukts, nevis galamērķis. Ir svarīgi, ko cilvēks ar savām zināšanām dara.

Zināšanu pielietojums mainīgās dzīves situācijās ir jaunā satura projekta mantra. Vērtēšanas nozīmīgākā funkcija ir palīdzēt skolēnam un skolotājam saprast, kā skolēnam veicas ceļā uz galamērķi – spēju lietot zināšanas un prasmes reālu vai hipotētisku problēmu risināšanai.