Virsraksts Avots Datums Autors Auditorija
Bites zum pilsētā Ilustrētā Junioriem 01.08.2017 Gunta Apse 39600
18. lappuse
19. lappuse
20. lappuse
21. lappuse
Teksts:
Pilsētā vieni tur suņus un kaķus, otri - putnus, kāmjus un trusīšus, bet ir cilvēki, kas pilsētā uz jumtiem tur bites. Turklāt tās par rūpīgo kopšanu atalgo ar saldu medu.

Jaunā mode, ko dēvē par urbāno biškopību, tagad ir plaši izplatīta, un pilsētu biškopji rosās vai visā pasaulē. Bites uz jumta šovasar sākušas zumēt arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, kur tās aprūpē vides izglītības skolotājs kopā ar skolēniem.

Bites loti noderīgas

Bišu turēšana pilsētās strauji sākusies kopš 2012. gada. Tagad gandrīz visās lielākajās pasaules pilsētās ir bišu stropi. Izrādās, bites ir ļoti svarīgas, jo bez apputeksnēšanas parku, apstādījumu un piemājas dārziņu augi iznīktu. Un vispār, ja bišu vairs nebūtu, tad 7-15 gados pasaule aizietu bojā.

Tīrs medus

Kas gan aizrauj pilsētu biškopjus? Tā pamatā ir mīlestība uz darbīgo kukaini un, protams, cerība iegūt ļoti labu medu. Mūsdienās laukus mēslo ar pesticīdiem un tie nonāk arī pārtikā, tajā skaitā medū. Pilsēta ir pateicīga vieta, jo šeit augus nemēslo un tādas atliekvielas medū nevar parādīties.

Pilsētā daudz ziedu

Pilsēta ir bitēm ļoti vilinoša, jo jau no agra pavasara zied kļavas, kas dod daudz nektāra, tad uzzied augļu dārzi, kastaņas, liepas, apstādījumu puķes, baltais āboliņš u.c. Liepu ziedēšanas laikā no saimes var iegūt pat 60 kilogramu medus. Lielākās grūtības urbānajiem biteniekiem sagādā aizspriedumi, jo pilsētā cilvēkiem pat ods liekas biedējošs, kur nu vēl bites. Tāpēc biškopim visu laiku jāuzmanās, lai pilsētā nelidotu lieli bišu spieti. Bet citādi bites turēt pilsētā ir pat vienkāršāk nekā laukos, jo tās mazāk apdraud to ienaidnieki peles un lapsenes, un pilsētā ir maigāks klimats, jo gaisa temperatūra ir mazāk svārstīga - nav aukstu nakšu.

Slavenas bites

• |au sengrieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis turēja bites. Kaut arī daudzi no viņa novērojumiem bija vērā ņemami, viņš izdarīja arī pilnīgi greizus secinājumus, piemēram, ka bites dzimst ziedos, nevis stropā un dzīvo 7 gadus.

* Pāvests Francisks
ir patrons vairākiem bišu stropiem Vatikāna vasaras rezidencē "Castel Gandolfo". Svētā tēva bites palīdz 800 gadu veco olīvkoku un dārzeņu dārzu apputeksnē-šanā saimniecībā, kas tiek iekopta kopš 16. gadsimta.

• Kopš 2009. gada Baltajā namā Vašingtonā, kur uzturas ASV prezidents, rosās bites. Par to jāpateicas bijušā prezidenta Obamas sievai Mišelai, kas bija bioloģiskās dārzniecības fane. Arī tagad Baltā nama virtuves dārzā nektāru vāc ap 70 000 bišu, un pirmā lēdija Melānija Trampa ir apņēmusies turpināt šo tradīciju.

• Arī uz Latvijas televīzijas terases šopavasar izvietoti 30 stropi. Šī ideja radās LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem, lai parādītu, ka televīzijā strādā cilvēki ar zaļu domāšanu. Televīzijas cilvēku mērķis ir izpētīt, cik labu medu pilsētā var iegūt. Bites apčubina profesionāli bitenieki no uzņēmuma "Redore". Bišu saimi var vērot tiešraidē, tāpēc TV darbinieki ievērojuši, ka vispirms no rīta izlido pāris bišu, kas ievāc informāciju par ziediem un nektāra gūšanas vietām, tad dodas pārējās. Kad ar nektāru atgriežas medus<b> bites, tām ir īpaša pārbaude - pie ieejas stropā ir bites, kuras aposta katru atlidotāju. Savukārt, pateicoties kamerai stropa iekšpusē, novērots, ka aukstā laikā bites cieši saspiežas kopā, lai noturētu vienmērīgu stropa temperatūru.
Video tiešraidē: www.lsm.lv/tiesraides-kameras/bisu-stropi

Bites skola

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā bites bijušas vienmēr, tikai tagad tās dzīvojas kārtīgos stropos uz skolas jumta, kur čaklās strādnieces uzmana vides izglītības skolotājs un pulciņa vadītājs Jānis Haļzovs ar jauno vides entuziastu komandu.

Tas ir īsts kuriozs, bet Vācu ģimnāzijā bites ir bijušas no laika gala. Tās vienmēr dzīvojušas un vēl tagad dzīvo... skolas pulkstenī. Skolotājs Jānis, kas pats te kādreiz mācījies, atceras, ka lielā karstumā pulksteņa plāksne uzkarsusi un medus tecējis uz leju. To varēja uztriept uz pirksta un pagaršot.

Mīļš vides projekts

Tieši tāpēc, ka bites te vienmēr bijušas, skolā nolēma, ka ar skolotāju, absolventu un vecāku atbalstu vajadzētu radīt kādu interesantu vides projektu, un tas varētu būt bišu saimju turēšana. Lai arī tas ir nedaudz ekstrēms, jo bites reizēm mēdz dzelt, tomēr ļoti mīļš projekts.

Veic zinātnisko darbu

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ir pirmā izglītības iestāde Latvijā, kurai uz jumta ir bites, turklāt stropi te būs arī pa ziemu. Skolā izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi - bērniem, kuri dodas pie bitēm, obligāti jāvelk sejas sargi un halātiņi, savukārt skolas māsiņas rīcībā ir preparāti, lai nesāktos alerģija no bites koduma. Skolēni izstrādā zinātniskās pētniecības darbus - nāk 2-3 reizes nedēļā arī vasarā, ievāc putekšņus, žāvē, skaita un saliek pēc krāsām, lai vēlāk noteiktu augus, no kuriem bites savākušas ziedputekšņus. Vēl 2 kilometru rādiusā tiek apsekota teritorija, lai noteiktu, kādi augi sastopami dabā. Ja ziedpu-tekšņi būs no augiem, kādu nav tuvākajā apkārtnē, tātad būs skaidrs, ka bitēm šeit augu pietrūkst, īsi sakot, projekts ir ļoti interesants, un bērniem patīk.

Cer pasargāt bites ziemā

Skolas bitenieki cer, ka, lai arī saimes ir vēl nelielas, medu tomēr nedaudz iegūs. Rudenī to noņems, bet bitēm dos cukura sīrupu kā ziemas barību. Skolotājs Jānis atzīst, ka bišu pārziemināšana būs īsts izaicinājums. "Galvenais, ka esam tepat, skolā, un varam kaut ko izdarīt, ja nu kas atgadās," stāsta skolotājs.

Trīs stropi uzlikti šovasar 14, jūnijā. Skolā dravo ar stropiem, kas ir kā lieli lego kluči. Katra komplektā ir četri kubi, un vienā korpusā ir 10 rāmīši. Pa virsu tiem uzlikta sedziņa. Lai bites vārētu piebarot, izgriezts caurums. Sākumā bites ar jauno mammu atvestas uz pieciem rāmīšiem. Tikai pusotras nedēļas laikā tās aizņēma visu korpusu, tāpēc tagad ir uzlikts otrs.
Vienā stropā ievietota iekšējās novērošanas kamera, kā arī ārējā kamera. Ieskaties pats: www.rwg.lv/lv/ekoskola

Šī ir mākslīgā šūnā, kurai bites pievelk klāt jaunas šūnas. Bitenieks tā viņām atvieglo darbu.

Bitenieks skolotājs Jānis (caurskata visu saimi - vai māmiņa dēj oliņas, vai peri piedzimuši, vai nevajag pievienot barību un vai bitēm nav par šauru.

Bišu saimes uz skolu atveda mazos stropiņos ar izaudzētām jaunām bišu mātēm. Vācu skolai bišu mātes ir no Krainas bišu rases. Tās vecvecmāmiņa ir atbraukusi no Vācijas. Uz muguras lielajai bitei ir dzeltens krāsas pilieniņš, lai to atpazītu. Pavisam ir piecas krāsas - zila, balta, sarkana, dzeltena, zaļa, un katru gadu krāsa mainās. Ir pieņemts, ka bišu mamma dzīvo piecus gadus, tāpēc krāsas var noteikt tās vecumu. Selekcionāri mēdz arī pielīmēt mazus numuriņus vai burtiņus.

Tur iekšā ir jaunās bitītes jeb aizvākoti peri. Augšdaļā bites parasti ir savākušas medu, bet apakšā jaunās bites, kas piedzims pēc piecām sešām dienām.

Strops ir ļoti ļ silts - mēdz būt +38 °C vai pat vairāk.

Visas darba bites pēc dzimuma ir "meitenes". Vasarā dzimušās dzīvo apmēram mēnesi, bet rudenī - izdzīvo visu ziemu, pavasarī audzē jauno paaudzi un nes pirmo nektāru un putekšņus. Bites ziemo lielā kamolā, rīvējas, rada siltumu un ēd.

Bitenieks rāmīšus laiž atpakaļ mierīgi, lai bites neuztraucas. Bitēm ļoti nepatīk, ja pie tām nāk vēlu vakarā vai, vēl sliktāk, naktī.

"Rāmītis vienmēr ir jātur virs stropa," stāsta skolotājs Jānis. "Ja uzpūtīs vējiņš, jaunās, nelidojošās darba bites iekritīs stropā iekšā, nevis aiz tā."

Skolai ir arī ziedputekšņu savāktuves -kastītes, kas izskatās līdzīgas atvilktnēm. Tās pieliek pie skrejas un tur apmēram 6 stundas. Tur ir mazi caurumi - bitīte pa tiem lien iekšā. Katrai no tām ir lielāka vai mazāka ziedputekšņu nastiņa. Tā uz kājiņām nokļūst, kad bitīte ziedputekšņus notraususi no visa ķermeņa uz tām. Caurumiņš ir tik liels, lai bite pati varētu ielīst, bet nastiņa iekristu atvilktnē.
Ī
Ziedputekšņus žāvē žāvējamajā skapī +39 °C temperatūrā. Melnie ziedputekšņi ir no ugunspuķes. Zaļie - nākuši no liepas. Dzeltenie - varētu būt vasaras rapsis vai kāds cits krustziedis. Balti, krēmkrāsas - no augiem, ko tautā sauc par suņuburkšķiem. Bērni sašķiros ziedputekšņus pa krāsām un tad samīcīs un skatīsies zem mikroskopa. Kāds ir bijis augs, noteiks pēc noteicēja.